Augustu latvieši sauca par labības, pļaujas un arī par suņu mēnesi. Vecais Stenders savā vārdnīcā min nosaukumu – rudzu mēnesis.
Augustu latvieši sauca par labības, pļaujas un arī par suņu mēnesi. Vecais Stenders savā vārdnīcā min nosaukumu – rudzu mēnesis.
Augusta izcilākie svētki bija Labrencis jeb Uguns diena – 10.augusts. Labrenča svētki mantoti no sirmās senatnes, no uguns pielūgsmes laikiem. Lai atpūtinātu Uguns māti, Labrencī nekūra uguni, labību sāka kult tūliņ pēc Labrenča. Sāka ēst jaunos ābolus, burkānus, zirņus, pupas. Šajā dienā bija jānovāc sīpolu raža, sāka rakt kartupeļus. Cūku saimi vairs nedzina ganos, bet lika aizgaldā. Labrencī bija arī kazu un āžu kaujamā diena.
Labrencī cirstiem kokiem neaugot atvases, plūktā zāle vairs neataugot. Šīs dienas rītā jau pirms saules pasteidzās sakult sviestu – šāds sviests, ilgi stāvot, nebojājies, turklāt noderot zālēm.
Bērtuļa diena ir 24.augustā, tad sākas sēņu laiks. Bišu un dravas dzīvē beidzas medus vasara.
25.augustā dzērves, laizdamās uz siltajām zemēm, aiznes launagu. Ja dzērves aizlidojot laižas zemu, būs gara ziema, ja augstu – būs garš rudens. Mājās, kurām pārlaidās dzērvju kāsis, varēja gaidīt kāzas.
Ticējumi vēsta: karsts augusta sākums – auksta ziema, silts augusts sola vējainu oktobri.
