Mājās ikdienā nevajag aizrauties ar dezinficēšanu

Par to, cik patiesībā kaitīgi ir veikalā nopērkamie tīrīšanas līdzekļi, kādām vielām jāpievērš padziļināta uzmanība un vai ekoloģiskie ir labvēlīgāki, stāsta Kristīne Sēnele, Baltijas Vides foruma pārstāve.
— Līdzekļi ir ļoti dažādi. Veikalos ir nopērkami arī ekosertificēti līdzekļi, bet ir nopērkami videi un cilvēka veselībai kaitīgi. Lai noorientētos kaitīgumā, jālūko uz bīstamības piktogrammām (tie ir simboli — balti rombi ar sarkano malu un melnu simbolu pa vidu). Ja redzam simbolu “kodīgs”, tad skaidrs, ka šis līdzeklis būs kaitīgs jūsu veselībai — var iegūt ļoti nopietnus ādas apdegumus, acu bojājumus. Ar šādiem līdzekļiem jārīkojas ļoti uzmanīgi. Ja redzam simbolu ar beigto zivi, tad skaidrs, ka šis līdzeklis nodara kaitējumu videi. Ja ir piktogramma ar izsaukuma zīmi — var būt dažāds kaitējums veselībai: jālūko paskaidrojošā informācija uz etiķetes (elpceļu kairinājums, ādas kairinājums u. c.). Ja redzam uz kāda līdzekļa piktogrammu ar cilvēka siluetu un tādu kā plaisu —  šādu līdzekli nepērkam! — tāds ir bīstams veselībai, tas var būt kancerogēns. Es gan tādus neesmu redzējusi veikalos, bet cilvēki daudz ko pērk internetā un aizraujas arī ar profesionālajiem tīrīšanas līdzekļiem. Diemžēl uz sadzīves ķīmijas produktiem jūs neatradīsiet pilnu sastāvu. Lai tiktu līdz pilnam sastāvam, jāatrod uz iesaiņojuma interneta vietnes adrese, jāatver tā un jācer, ka ražotājs tiešām sastāvu būs norādījis. Ikdienas pircējam ieteiktu izvairīties no smaržojošajiem produktiem (īpaši visādiem gaisa atsvaidzinātajiem, tekstila smaržinātājiem ar noturīgu efektu — sastāvā parasti norāda kā Parfum + 26 alerģiskās smaržvielas, taču jāņem vērā, ka tādā “parfum” ir vairāki desmiti sastāvdaļu un daudzas no tām ir kaitīgas). Izvairīties no veļas mīkstinātājiem, jo tajos mēdz izmantot vielas — “quaternary ammonium compounds” —, ko uzskata par astmas veicinātājiem. Izvairīties no hloru saturošajiem līdzekļiem (sastāvā parasti norādīts nātrija hipohlorīts) balināšanai vai aizdambējumu likvidēšanai. Šādus līdzekļus nekādā gadījumā nevar jaukt ar citiem tīrīšanas līdzekļiem, jo var veidoties pat toksiski izgarojumi. Normālā režīmā mājas apstākļos nav nepieciešami arī dezinfekcijas līdzekļi (uz iepakojuma parasti norāda konkrēto aktīvo vielu — biocīdu, dezinfekcijas vielu). Līdzekļi ar optiskajiem balinātājiem — tie neizmazgā baltu, tie tikai padara šķietami baltu (optiskie!). Ir bažas, ka tie nesadalās vidē un arī var izraisīt alerģiju. Tos arī norāda uz iesaiņojuma. Sadzīves ķīmijā ir samērā daudz vielu, kas var izraisīt individuālu alerģisku reakciju, īpaši jutīgiem cilvēkiem. Šiem cilvēkiem ļoti rūpīgi jāpēta, ko viņi pērk. Kopumā var teikt, ka prasības ekosertificētajiem līdzekļiem ir stingrākas nekā parastajiem tīrīšanas līdzekļiem, tātad arī ietekme uz vidi un cilvēku būs mazāka. Taču ir ļoti dažādi ekosertificētie līdzekļi, jo dažādi (stingrāki un ne tik stingri) kritēriji ir to sastāvam. Kāda sertificēšanas sistēma pieļauj sintētiskās krāsvielas un smaržvielas, cita nepieļauj. Kāda sistēma pieļauj kairinošus konservantus nelielā devā, cita tos nepieļauj vispār. Izvēloties ekosertificētus līdzekļus, es tāpat ieteiktu dot priekšroku līdzekļiem bez smaržvielām un atturēties no pārspīlētas dažādības līdzekļos, jo nav vajadzīgs katram traipam savs līdzeklis. Vai mājās gatavotu līdzekļu, kuru sastāvā ir etiķis, soda un izopropilspirts, ir labvēlīgāka alternatīva? Soda un etiķis ir laba alternatīva — lēta un efektīva ļoti daudzos gadījumos. Izopropilspirts tomēr jau jālieto ar piesardzību. Ja to norij vai ieelpo, tas var būt kaitīgs veselībai — var rasties slikta dūša, reibonis u. tml. Ieteiktu tomēr neaizrauties ar šādiem līdzekļiem izsmidzināmā formā. Labāk, ja tas ir vienkārši šķidrums, kurā iemērcat lupatu. Tāpat, saudzējot rokas, var izmantot cimdus. Diezin vai mājās vispār nepieciešams aizrauties ar dezinficēšanu ikdienā. Es teiktu — nē.