Alūksniešiem.lv redakcija
Lai kliedētu mītus, ka atkritumu šķirošana ir sarežģīta un aizņem lielu dzīvesvietas platību, “Zaļā josta” izaicināja atkritumu šķirošanas entuziastus parādīt, kā izskatās atkritumu šķirošanas vieta viņu mājsaimniecībā. Kā norāda dabas draugi, kas atsaucās šim aicinājumam – lai šķirotu atkritumus mājās, nav nepieciešams iegādāties speciālus lielus atkritumu konteinerus – pilnībā pietiek ar kasti vai maisu vieglajam iepakojumam un stiklam, kā arī hermētiski slēdzamu spaini vai kastroli, kurā likt bioloģiski noārdāmos atkritumus.
“Šobrīd atkritumu šķirošanā ir iesaistījušies vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju. Tomēr šis rādītājs ir nepietiekošs, lai sasniegtu izvirzītos valsts vides politikas mērķus ievērojami palielināt atkritumu pārstrādes īpatsvaru un samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu. Ikviena Latvijas iedzīvotāja atbildība ir maksimāli sekmēt pašu radīto atkritumu nonākšanu pārstrādē, tādējādi taupot resursus un veicinot aprites ekonomiku,” norāda “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa. Lai iedrošinātu aizvien plašāku sabiedrības daļu ieviest atkritumu šķirošanu savā mājsaimniecībā, “Zaļā josta” apkopojusi praktiskus piemērus, kā atkritumus šķiro Latvijas iedzīvotāji, uzsverot, ka tas ir viegli, lēti un neprasa papildu resursus.
Laužot pastāvošos stereotipus, ka atkritumu šķirošanas ieviešanai mājās jāatvēl liela virtuves platība, iedzīvotāji uzskatāmi demonstrē, ka šķiroto atkritumu vākšanas stacijas ierīkošanai pilnībā pietiek ar vienu virtuves plauktu, kas neaizņem daudz vairāk vietas par ierasto sadzīves atkritumu tvertni. “Mūsu atkritumu šķirošana organizēta tur, kur tas ir visērtāk – nelielā, vēsturiskā dzīvoklīša virtuves stūrītī. To iekārtojot, vēlējāmies nevis pirkt jaunas lietas un materiālus, bet gan izmantot jau mājsaimniecībā pieejamo. Bioloģiski noārdāmos atkritumus – virtuves atkritumus un papīra salvetes – savācam kādreizējā saldējuma trauciņā pie izlietnes un uz piemājas komposta kasti nonesam ik vakaru. Otrreizēji pārstrādājamos iepakojumus no metāla, plastmasas un kartona uzkrājam zem izlietnes blakus sadzīves atkritumu tvertnei un nonesam uz konteineri aptuveni reizi nedēļā,” stāsta Zane Gailīte.
Ja izlietoto iepakojumu šķiro pareizi un no tā atdala ēdiena paliekas un izskalo, tad šie atkritumi nerada nepatīkamas smakas un nesmērē – tos iespējams uzglabāt dzīvoklī pat vairākas nedēļas. Savukārt bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanai mājās pietiek ar vienu hermētiski slēdzamu trauku – spaini, kastroli vai uzglabāšanas kasti – kas nepieļauj mušiņu vairošanos un smaku izplatību. Higiēnas apsvērumu dēļ bioloģiskos atkritumus eksperti neiesaka siltā mājoklī uzglabāt ilgāk par vienu dienu. Ja pie mājas nav konteinera bioloģisko atkritumu vākšanai, efektīvs risinājums ir tos sasaldēt. Laura Sedliņa visus mājsaimniecībā radušos atkritumus iedala 3 grupās – komposts, pārstrādājamie un nepārstrādājamie. Bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas lieliski noder kompostēšanai, viņa liek atsevišķā spainītī ledusskapī. Kad spainītis pilns, to aizved kompostēšanai uz dārzu. Citi vides entuziasti iesaka dārzeņu mizas sakrāt saldētavā, lai pēc tam no tām vārītu dārzeņu buljonu, kas garšas un kvalitātes ziņā ir līdzvērtīgs no veseliem dārzeņiem gatavotajam.
Lai ieviestu atkritumu šķirošanas infrastruktūru mājās, papildu finanses nav nepieciešamas. To lieliski praksē pierāda Kristaps Soms, kas šķirotos atkritumus vāc maisiņos, kuriem nevar rast citu pielietojumu. K. Soms stāsta: “Manā mājsaimniecībā šķirojamie un nešķirojamie atkritumi atrodas pie virtuves radiatora. Precizēšu, ka nešķirojamie šādi atrodas gadījumos, kad izmantoju kādu nestandarta iepakojumu tā pēdējam pielietojumam, piemēram, Wolt piegādes papīra maisiņi vai veikalā ņemts mazais maisiņš utml. Tā savu pēdējo pielietojumu ir atradis veikalā izmantotais mazais maisiņš, kas lieliski dzīvo uz radiatora krāna. Blakus vietu ir atradis arī mans šķirojamo atkritumu papīra maiss, kas protams jau ir savas reizes 20 vien šo funkciju izpildījis. Faktiski viņi šo funkciju spēj pildīt kādus 6 mēnešus, līdz izskatās drausmīgi un tad viņi man kļūst par pēdējo mājvietu nešķirojamajiem atkritumiem.”
Tiem cilvēkiem, kas vēlas savā virtuvē gatavus risinājumus atkritumu šķirošanai, ir iespēja pasūtīt standartizētus risinājumus pie mēbeļu izgatavotājiem, vai arī izvēlēties sev piemērotāko no veikalos atrodamā plašā atkritumu šķirošanas tvertņu klāsta. “Mēs neesam zero waste dzīvesveida pārstāvji, toties cenšamies maksimāli šķirot atkritumus, lai tas viss nenonāk vienā kaudzē. Mēs speciāli piemeklējām ērtāko veidu mums – izvelkamu atkritumu šķirošanas sistēmu ar vāku, kas neļauj aromātam izplatīties,” stāsta Reinis Petkus, kurš vienā tvertnē liek sadzīves atkritumus, bet otrā – vieglo iepakojumu. Līdzās tiek uzkrāti tukšie skaistumkopšanas līdzekļu iepakojumi, kurus nodod utilizācijai veikalā. Savukārt mazgāšanas līdzekļu iepakojumi tiek pielietoti atkārtoti, dodoties pakaļ izlejamajiem mazgāšanas līdzekļiem, kurus R. Petkus pērk beziepakojuma veikalos.
“Atkritumu šķirošana būtiski samazina maksu par sadzīves atkritumu izvešanu. Pareizi atšķirojot izlietoto iepakojumu, iespējams samazināt sadzīves atkritumu apjomu par apmēram trešdaļu. Izlietotas baterijas un elektropreces veido apmēram 10% no kopējā atkritumu apjoma. Un to visu iedzīvotāji var utilizēt pilnīgi bez maksas,” uzsver L. Kubliņa. Turklāt, ja mājsaimniecībā aktīvi šķiro arī bioloģiski noārdāmos atkritumus, tad kopējās izmaksas par atkritumu izvešanu iespējams samazināt uz pusi.
Reklāma