Zobu veselība ir svarīgs veselības rādītājs,
kas ne vien norāda uz cilvēka organisma kopējo veselības
stāvokli, bet arī ietekmē visu tā orgānu darbību un pašsajūtu.
Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka Latvijā
12 gadu veciem bērniem vidēji 3,4 zobi ir bojāti, plombēti vai
izrauti pastāvīgie zobi. Savukārt apmēram
trešdaļai divgadīgu bērnu jau ir kariozi zobi, kamēr
Rietumeiropas valstīs šis skaitlis
ir ap 1 vai pat mazāks. Vislabākais zobu stāvoklis ir Dānijā,
kur pusaudžu vecumā bērniem vidēji ir tikai 0,6 bojāti zobi. Par
pareizas zobu kopšanas paradumiem un to, kādi faktori ietekmē zobu
veselību, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas
institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse un BENU
Aptiekas
klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Kas
ietekmē zobu veselību?
Kariess
ir saslimšana, kur ir iesaistīti vairāki faktori. Viens no tiem ir
mutes higiēna. Zobu tīrīšana ar nepareizām kustībām, vēlamā
tīrīšanas ilguma neievērošana un pavirša tīrīšana noved pie
tā, ka netiek noņemts mīkstais aplikums no zobiem, ko mutes dobuma
mikrobi izmanto kā barības vielu avotu. D. Ķīse vērš uzmanību
uz to, ka mūsdienās ēšanas paradumi gan bērniem, gan
pieaugušajiem ir tādi, ka uzturā tiek lietots daudz produktu ar
paaugstinātu cukura daudzumu, piemēram, neveselīgie našķi,
saldinātie un gāzētie dzērieni. Ogļhidrātiem bagāto pārtiku
izmanto mutes dobuma mikrobi, kuri pārstrādes procesā ražo zobu
emalju bojājošas skābes. Tāpat pastāv arī daudzi citi faktori,
kas ietekmē kariesa attīstību – pacienta siekalas, to plūsma un
ātrums, fluorīdu lietošana zobu pastās vai to nepietiekams
daudzums.
Zobu
veselības atslēga – pareizs režīms
Visos
vecumos absolūtais minimums ir tīrīt zobus 2 reizes dienā ar
fluorīdu saturošu zobu pastu vismaz 10 reizes katru zobu virsmu.
Fundamentālais princips, ko atcerēties, ir 2×2: tīrām zobus 2
minūtes vismaz 2 reizes dienā. Zobu tīrīšana būtu jāveic no
rīta pēc brokastīm, vakarā pēc vakariņām un dienas laikā pēc
ēdiena uzņemšanas. Mutes
skalojamos līdzekļus iesaka lietot, sākot no 6 gadu vecuma, tomēr
tas ir tikai papildlīdzeklis, lai palīdzētu neitralizēt skābo
vidi mutē. Bet kopumā zobu skalojamam līdzeklim ir maza nozīme,
ja zobi pirms tam netiek iztīrīti ar zobu pastu un birsti. Sākot
no 7 gadu vecuma, pēc ēšanas jālieto arī zobu diegs. Pacientiem,
kuriem ir ortodontiskās aparatūras (piemēram, breketes) vai
implanti, būtu īpaši jārūpējas par zobiem – regulāri jālieto
speciālās starpzobu birstītes. BENU
Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece
atgādina, ka zobu veselību būtiski ietekmē arī uzturs. Ikdienā
ieteicams veidot veselīgu un sabalansētu ēdienkarti, uzturā
iekļaujot ar kalciju bagātus produktus un zivis. No
uztura bagātinātājiem zobiem vērtīgākie ir tie, kuru sastāvā
ir kalcijs un D vitamīns.
Kā
izvēlēties zobu kopšanas līdzekļus?
Zobu
pastai noteikti ir jābūt fluoru saturošai.
Fluorīdu saturam jābūt ne mazāk par 1000-1500
ppm, tas
ir flourīdu daudzums pastā, kas norādīts uz zobu pastas
iepakojuma. Bērniem līdz 2 gadu vecumam
uz zobu birstītes liekams minimāls zobu pastas daudzums – ļoti
plāns slānītis. Savukārt no 2 līdz 6 gadu vecumam fluorīdu
saturam jābūt 1000 ppm, bet no 6 gadu vecuma – 1450ppm – pusei
no zobu birstītes galviņas garuma. Pieaugušajiem zobu pasta
jālieto vismaz ar 1450ppm, kā arī uz zobu birstes tā jāuzklāj
zirņa lielumā. Izvēloties zobu birsti, jāpievērš uzmanība
sariņu cietības pakāpei – tai ir jābūt mīkstai. Pacienti,
kuri tīra zobus ar vidējas cietības sariem, kairina smaganas,
tādējādi veicinot smaganu atkāpšanos un smaganu un zobu jutīguma
parādīšanos. Svarīgi zināt, ka zobu tīrīšanas laikā nav
jāpielieto spēks vai cieta zobu birste, bet gan jātīra ar
pareizām kustībām un pareizi izvēlēto birsti. Pacientiem, kuriem
jāuzlabo mutes dobuma higiēna, tiek ieteikta elektroniskā birste.
Zobu diegam jābūt vaskotam, lai tas slīd starpzobu spraugā un
netraumē smaganu. Pacientiem ar lielām starpzobu spraugām zobārsti
var ieteikt zobu diegu, kurš mitruma ietekmē uzbriest, uzlabojot šo
vietu tīrīšanu. Mutes skalojamais līdzeklis ir tikai kā mutes
dobuma higiēnu uzturošais palīgs, nevis pamatelements. Lai
neitralizētu skābo vidi un atsvaidzinātu elpu, zobārsti iesaka
izvēlēties skalojamo, kas satur fluoru. Skalojamie, kas satur
spirtu, sausina gļotādu. Līdzekļi, kuru sastāvā ir
antibakteriālā viela hlorheksidīns, būtu lietojami kursa veidā
pēc zobārsta rekomendācijas pēc smaganu kabatu ārstēšanas vai
ķirurģiskām manipulācijām mutes dobumā, jo hlorheksidīns pēc
ilgstošas lietošanas pigmentē zobus un izjauc mikrofloras
līdzsvaru mutes dobumā. Zobārste D. Ķīse atgādina, ka par
jebkura līdzekļa izvēli obligāti nepieciešams konsultēties ar
savu zobārstu, kas ieteiks piemērotu mutes dobuma kopšanas
līdzekli atkarībā no pacienta mutes veselības stāvokļa.
Nepietiekamas
mutes dobuma higiēnas sekas
Pasliktinoties
mutes dobuma higiēnai, aplikums uzkrāsies uz zobiem un smaganām,
veicinot smaganu iekaisuma attīstību. Ilgstoša iekaisuma rezultātā
smagana atkāpjas, samazinās arī kaula balsts, kas notur zobu,
parādās smaganu kabatas un zobu kustīgums. Viena no izplatītākajām
zobu veselības problēmām ir asiņojošas smaganas. D. Ķīse
skaidro, ka asiņojošas smaganas ir signāls, kas liecina par
iekaisumu. Vesela smagana ir rozā krāsā, elastīga un stingra.
Savukārt, uzkrājoties aplikumam ap zobu kakliņu, smagana iekaist.
Tā kļūst irdena, uztūkusi, spilgti rozā līdz viegli zilganā
nokrāsā. Sākoties smaganu asiņošanai, pacienti nereti cenšas
izvairīties no zobu tīrīšanas ar domu, lai smaganas nekairinātu.
Bet tā rezultātā veidojas apburtais loks – jo mazāk pacients
tīra zobus, jo vairāk pasliktinās smaganas stāvoklis un tā kļūst
vēl jutīgāka un asiņo stiprāk.
Biežākās
zobu kopšanas kļūdas
Pacienti
nereti nepievērš pietiekami daudz uzmanības mutes kopšanai,
norakstot to uz laika trūkumu un dzīves ritmu, norāda D. Ķīse.
Taču profilakses pasākumi, tīrot zobus mājās, aizņem krietni
mazāk laika un ir lētāk nekā zobu bojājumu ārstēšana.
Pirmreizējā vizītē pie zobārsta noskaidrojas, ka higiēnas
paradumi ir nepietiekami, jo zobi netiek tīrīti regulāri un
pietiekami ilgi, turklāt zobu tīrīšana tiek veikta ar
nepiemērotiem zobu kopšanas līdzekļiem. Tāpat zobārste vērš
uzmanību uz to, ka, tīrot zobus, bieži vien tiek lietots pārāk
liels spēks, veicinot smaganu atkāpšanos un zobu jūtīguma
parādīšanos. Šiem cilvēkiem ieteikums būtu lietot elektrisko
zobu birsti, kur ir iestrādāts spiediena sensors, ieprogrammēts 2
minūšu taimeris, kā arī ir mīksti zobu birstes galviņas sari.
Regulāras
sadarbības nozīme
D.
Ķīse uzsver, ka mutes dobuma veselības veicināšanai svarīga ir
regulāra sadarbība starp pacientu, zobārstu un higiēnistu.
Zobārsts un higiēnists jāapmeklē vismaz reizi gadā. Taču katrs
pacients ir individuāls, ar savām problēmām un mutes dobuma
stāvokli. Līdz ar to zobārsts un higiēnists var rekomendēt veikt
regulāras vizītes ik pēc 4 vai 6 mēnešiem. D. Ķīse atgādina,
ka savam zobārstam un higiēnistam ir jāuzticas, jo tikai tad ir
iespējams uzlabot pacienta mutes dobuma veselību.
