Farmaceita padoms un 7 soļi stresa vadības apguvei

Lielākā vai mazākā mērā ikdienā stresu izjūt ikviens. Stress var būt noderīgs – palīdzēt koncentrēties aktīvai rīcībai, mobilizēt iekšējos resursus iespējami labāka rezultāta sasniegšanai, piemēram, sportā vai kādā citā svarīgā pārbaudījumā. Taču satraukums par karu, ekonomiskas un finansiālas grūtības, neskaidrība par rītdienu, slimības, arī gluži ikdienišķas neveiksmes summējas krietnā stresa devā, ko šajos ziemas mēnešos izjūt daudzi. Un pārāk spēcīgs stress mēdz radīt pretējo efektu, turklāt, piedzīvots ilgtermiņā, tas var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai.

“Lūgums ieteikt kādu līdzekli pret stresu – tā šobrīd ir mūsu ikdiena. Nereti līdz ar stresu aptiekas klienti min arī simptomus, kas mazina dzīves kvalitāti un tikai vēl vairāk stresu pastiprina. Tādi ir, piemēram, nespēja koncentrēties un iemigt vai caurs miegs, trauksme, garastāvokļa svārstības ar noslieci uz nesavaldību, neiecietību, dusmām, galvas vai muguras sāpes. Tomēr, lai piedāvātu cilvēkam kaut ko, kas varētu palīdzēt, ir svarīgi noskaidrot vairāk,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Viktorija Skurjate.  

Stresa anatomija

Kas īsti ir stress? “Tā ir organisma atbildes reakcija uz jebkuru kairinātāju jeb stresoru. Tātad – kad sastopamies ar stresoru, organismā notiek atbildes reakcija, ko izjūtam kā spriedzi jeb stresu. Šādā situācijā virsnieru dziedzeris izstrādā stresa hormonus – kortizolu un noradrenalīnu. Noradrenalīna ietekmē izjūtam trauksmi, pārlieku uzbudināmību, turklāt tas paaugstina asinsspiedienu. Savukārt kortizols izraisa, piemēram, sirdsdarbības paātrināšanos. Ja akūta stresa brīdī tas nav nekas slikts – organisms mobilizējas, tad ilgtermiņā hroniska stresa dēļ paaugstināts stresa hormonu līmenis var radīt nopietnas veselības problēmas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, paaugstinātu asinsspiedienu, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, vājināt organisma imūno rekciju, veicināt depresiju. Lieki teikt, ka hronisks stress ir ne vien nevēlams, bet pat bīstams veselībai,” skaidro farmaceite.

Stress sit pa vājo vieto

Cilvēka organisms ir sarežģīts, savstarpēji saistītu, mijiedarbībā esošu orgānu sistēmu mehānisms. “Katram no mums organismā ir arī kāda vajā vieta, kas, visticamāk, stresa negatīvo ietekmi sajutīs vispirms. Lai neķertos pie simptomu “ārstēšanas”, ignorējot patieso to rašanās iemeslu, svarīgi apzināties stresa ietekmi un veselības traucējumus, ko tas var radīt.”

Lūk, ko pētījumi atklāj par problēmām, kā iemesls var būt hronisks stress!

Sirds un asinsvadu sistēmā tas var izraisīt aritmiju, paaugstinātu asinsspiedienu, tahikardiju, infarkta, aterosklerozes attīstības risku.

Nervu sistēma – reiboni, galvassāpes, miega traucējumus, zemu enerģijas līmeni, nogurumu.

Smadzeņu darbība un psihiskā veselība – atmiņas un/vai koncentrēšanās spēju, uzmanības pasliktināšanos, trauksmi, depresiju.

Gremošanas sistēma – apetītes, vēdera izejas traucējumus, dedzināšanu kuņģī vai pat kuņģa čūlu, kairināto zarnu sindromu.

Un tas nebūt nav viss – ilgstošs stress var mazināt arī dzimumtieksmi un potenci vīriešiem, savukārt sievietēm reproduktīvā vecumā ietekmēt menstruālo ciklu un menstruāciju norisi, stresa rezultātā var parādīties vai paasināties ādas slimības, piemēram, psoriāze. Tāpat ir noskaidrots, ka ilgstošs stress var palielināt 2.tipa cukura diabēta risku.  

SOS – man vajadzīga palīdzība!

“Dažkārt cilvēks var pat nepamanīt, ka stress ir pārņēmis ikdienu, un attapties vien tad, kad jau skaudri apzinās: vajadzīga palīdzība. Bieži vien pirmais solis ir doties uz aptieku. Taču jāņem vērā, ka ilgstoša, hroniska stresa rezultātā radušos veselības traucējumus nevarēs novērst ar kādu brīnumtableti. Ir nepieciešama ārsta konsultācija, veselības stāvokļa un stresa radīto traucējumu novērtējums, kā arī individuāls terapijas plāns. Iespējams, ir vērts doties arī pie psihologa vai psihoterapeita.

Ja stress ir akūts, farmaceits var ieteikt līdzekļus, kas pieejami aptiekā bez receptes. Var palietot, piemēram, B grupas vitamīnus un magniju saturošu uztura bagātināju, lai stabilizētu nervu sistēmu, novērstu muskuļu krampjus. Nervu sistēmai var palīdzēt arī augu valsts preparāti ar nomierinošu iedarbību, kas satur, piemēram, baldriānu, pasifloru, piparmētru vilkābeles vai melisas ekstraktus. Arī augu tējas un speciāli drogu maisījumi var būt palīdzoši. Iemigšanai var mēģināt lietot melatonīnu saturošu līdzekli. Tomēr, manuprāt, svarīgākais ir apzināties to, ka hronisks stress patiešām var negatīvi ietekmēt veselību, un neļaut tam vadīt savu dzīvi,” saka Viktorija Skurjate un atgādina vienkāršus veidus, kā tikt galā ar stresu.

7 soļi stresa vadības apgūšanā

1.       Nosaki prioritātes. Haotiska “mētāšanās” no viena darba cita, cenšoties padarīt neiespējamo, tikai vēl vairāk pastiprinās stresu. Supercilvēku nav! Ja tev šķiet, ka kādam patiešām izdodas, iespējams, tas ir pateicoties spējai sakārtot prioritātes, plānot laiku un definēt rezultātu, ar ko būt apmierinātam.

2.       Atceries – stresu neizdosies noslīcināt alkoholā! Arī citas atkarību izraisošas vielas to neizārstēs. Pat, ja šķiet, ka, izdzerot glāzi vīna kļūst vieglāk, pēc tam sajūta var būt vēl sliktāka. Turklāt alkohola lietošana var vēl vairāk pastiprināt esošos simptomus un aktualizējušās veselības problēmas.

3.       Iekļauj ikdienā fiziskas aktivitātes un pavadi laiku ārā. Tas līdzsvarot garīgo un fizisko slodzi, ļaujot organismā notikt enerģijas apmaiņai, arī novērsīs domas no problēmām, kas radījušas stresu, veicinās labsajūtas hormonu izstrādi. Dodies garās pastaigās! Vienatnē dažkārt ir grūti sevi disciplinēt, tāpēc nav slikti atrast kompanjonu. Ir izpētīts, ka uzturēšanās laukā, gluži kā fiziskas aktivitātes, gan pazemina stresa līmeni, gan uzlabo noskaņojumu.

4.       Atvēli pietiekami daudz laika veselīgam miegam. Rūpējies par to, lai ievērotu miega higiēnu – ietu gulēt vienmēr vienā laikā, lai istaba būtu tumša, vēsa un gulta – ērta. Pirms miega nevajadzētu lietot viedierīces, skatīties nervu sistēmu uzbudinošas, agresiju attēlojošas filmas vai klausīties skaļu, “smagu”,  enerģisku mūziku.

5.       Nopietni pievērsies savas ēdienkartes pilnveidošanai. Seko tam, vai ikdienā uzņem pietiekami daudz augļu, dārzeņu, šķiedrvielu, samazini balto miltu izstrādājumus, aizstājot tos ar pilngraudu produktiem. Rūpīgi izvēlies produktus, izpētot, vai tie nesatur pārāk daudz cukura vai sāls. Atceries, ka kafija, melnā tēja un citi kofeīnu saturoši dzērieni, gāzēti, saldināti dzērieni arī var būt uzbudinoši.

6.       Dari to, kas padodas un rada prieku. Ja esi atstājis novārtā savu aizraušanos, pievērsies tai atkal! Hobiji palīdz pārslēgt uzmanību, attīsta talantu, ceļ pašvērtējumu, nerada lieku spriedzi par rezultātu, toties sniedz gandarījumu un pozitīvas emocijas. Tās, var iegūt arī, piemēram, nodarbojoties ar labdarību, palīdzot dzīvnieku patversmē.

7.       Biežāk satiecies vai sazinies ar cilvēkiem, kuri tev ir tuvi, mīļi, kam vari uzticēties. Ļaujies sirsnīgām sarunām! Lūdz palīdzību, ja jūti, ka tā ir nepieciešama, un sniedz savu atbalstu, ja tā vajadzīga kādam, kurš tev svarīgs.

Farmaceite Viktorija Skurjate aicina: “Rūpējieties gan par savu psihisko, gan fizisko veselību! Laikus dodieties pie ārsta, ja ir apātija, bezmiegs vai gluži otrādi – miegainība dienā, ja jūti nespēku, bieži slimo. Vismaz vienu reizi gadā veic asins analīzes, lai noskaidrotu kopējo asins ainu, cukura līmeni, hemoglobīnu. Lieliski būtu pārliecināties, vai organismā trūkst kādu mikroelementu, pārbaudīt hormonu sistēmu, vairogdziedzeri. Tad ārsts var izvērtēt, kādus vitamīnus, mikroelementus vai varbūt medikamentus ieteikt, lai uzlabotu veselību. Var konstatēt arī, ko papildus uzņemt nav vēlams. Pareiza trūkstošo mikroelementu, vitamīnu vai zāļu lietošana var būtiski uzlabot pašsajūtu, miega kvalitāti, enerģijas apmaiņu, kā rezultātā var mazināties gan stresa līmenis organismā, gan stresa izraisītās veselības problēmas.”