Leta
Lai uzlabotu senioru prasmes mediju satura lietošanā, kā arī stiprinātu dezinformācijas atpazīšanas iemaņas, Kultūras ministrija (KM) šonedēļ sāk informatīvo kampaņu “Viltus ziņas ir lipīgas”, aģentūru LETA informēja KM.
Kampaņas laikā plānots uzrunāt senioru auditoriju, lai atgādinātu par nepieciešamību kritiski izvērtēt patērēto mediju saturu, kā arī tuvāko sabiedrības locekļu pausto informāciju. Ministrijas pārstāve Lita Kokale skaidroja, ka KM ar kampaņu aktualizēs un aicinās ievērot piecus vienkāršus, bet ļoti noderīgus medijpratības soļus, kas palīdzēs veiksmīgi izvērtēt jebkuru informatīvo vēstījumu un atpazīt dezinformāciju jeb viltus ziņas.
KM aicina pārliecināties, kāds ir ziņas vēstījums, pievēršot uzmanību, vai ziņa nav īpaši emocionāla, pārspīlēta, sensacionāla. Tāpat jāpārliecinās par ziņas avotu, noskaidrojot, kas šo ziņu ir publicējis – par jomu atbildīgā iestāde, uzticams medijs vai arī ziņa tiek nodota kā baumas. Kampaņā KM arī skaidros, ka nepieciešams izpētīt ziņas saturu, aplūkojot, vai ziņas saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos publicēto un vai ziņas saturs, teikumu uzbūve, pieturzīmju lietojums, foto vai video nerada šaubas.
Nepieciešams arī veidot savu uzticamo avotu sarakstu. Pēc KM paustā, par uzticamiem avotiem var uzskatīt atbildīgās valsts iestādes un medijus, kas sevi pierādījuši kā objektīvus informācijas līdzekļus. KM arī aicina neklusēt, ja tiek atpazīta dezinformācija. “Uzrunā savus tuvos – draugus, ģimeni, paziņas un līdzcilvēkus, ja viņi dalās ar nepatiesu informāciju. Par dezinformāciju, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, jāziņo Valsts policijai,” skaidro KM.
KM Mediju politikas nodaļas eksperte Agnese Berga norāda, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību mainās arī dezinformācijas izplatīšanas veidi un kļūt par tā saucamo viltus ziņu upuri šodien ir vieglāk nekā jebkad, jo sevišķi senioriem.
“Šai sabiedrības daļai nereti šķiet, ka tradicionālo informācijas kanālu patērētāji nevar tikt apzināti maldināti vai ka tuvinieki taču ļaunprātīgi nedalītos ar nepatiesu informāciju. Nepieciešamību pastiprināti izvērtēt informācijas saturu veicina arī dažādi globāli notikumi, un šobrīd redzams, ka kritiska situācija ir senioru starpā – tiek apšaubīts mediju godīgums, izrādīta neuzticība ziņām par pandēmiju, un izplatīta maldīga informācija,” skaidro Berga.
Pēc viņas paustā, ar kampaņu KM vēlas mainīt senioru uzvedību, lai viņi ne vien neuzķertos uz viltus ziņām, bet arī paši tās neizplatītu tālāk. “Un to ir vieglāk izdarīt, iegaumējot un ikdienā pielietojot piecus vienkāršus pamatprincipus,” pārliecināta Berga.
Medijpratība ir zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešams darbam ar informācijas avotiem – informācijas atrašanai un analīzei, informācijas sniedzēju funkciju izpratnei, informācijas satura kritiskam izvērtējumam, objektīvās informācijas atšķiršanai no tendenciozas, dažādos avotos pieejamo ziņu salīdzinājumam. KM norāda, ka prasmes informācijas kritiskai izvērtēšanai Latvijā palēnām pieaug visu paaudžu lietotāju vidū, un viltus ziņu atpazīšanas statistika kopš 2017.gada ir uzlabojusies, taču seniori ir tā sabiedrības daļa, kurai ar viltus ziņu atpazīšanu vēl joprojām sokas visgrūtāk.
Reklāma