Brigita Skaistkalne
Kas šodien saldajā ēdienā? Šoreiz – vēl kāda “zaptīte”, jo šis ir lielisks veids, kā rudenī izmantot pašu dārzā iegūto ābolu ražu. (Man gan bija vienas no dāsnajām kaimiņienēm dāvātie augļi.) Ievārījums ir vienkārši pagatavojams, tas ir biezs, mazliet atgādina marmelādi, un tas izdevās ļoti garšīgs, pat – fantastisks. Arī cukura te daudz nav vajadzīgs.
Vispirms nomazgāju, nomizoju un uz rupjās rīves sarīvēju ābolus – kopumā pilnus divus 1,5 litru tilpuma katliņus. Citronus labi nomazgāju, nosusināju, norīvēju tiem dzelteno miziņu, kā arī izspiedu sulu. Ābolus pārliku lielākā katlā, pievienoju citrona miziņu un sulu, kā arī nomizotu un uz smalkās rīves sarīvētu ingvera sakni – apmēram divas tējkarotes. Te jāraugās, cik pikantu ievārījumu vēlamies. Visu labi samaisīju un uz nelielas uguns zem vāka liku vārīties. Ja āboli nav sulīgi, jāpielej pavisam nedaudz ūdens. Turpināju vārīt, ik pa laikam ar koka karoti apmaisot un skatoties, lai ābolu masa katlā nebūtu sausa. Jāvāra gan uzmanīgi, jo biezenis mēdz “spļaudīties”. Kad āboli bija izšķīduši, piebēru cukuru un masu vārīju līdz gatavībai, 15 – 20 minūtes. Gatavo gardumu pildīju – līdz pašai augšējai maliņai, lai nebūtu vietas gaisam – pirms tam cepeškrāsnī izkarsētās nelielās burciņās un aizvākoju. Žēl tikai, ka gandrīz visu saliku ziemas krājumiem un neatstāju vairāk, ar ko panašķēties jau tūlīt.
3 litri jeb nedaudz vairāk par 2 kilogramiem sarīvētu ābolu, 1 liels vai 2 mazāki citroni, apmēram 2 centimetri ingvera saknes, 600 – 700 gramu cukura.
Reklāma