Tuvākajā laikā publiskās vietās būs sastopamas jaunas reklāmas Covid-19 drošības pasākumu ievērošanai

Tuvākajā laikā Latvijā publiskās vietās parādīsies jaunas reklāmas Covid-19 drošības pasākumu ievērošanai, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē sacīja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.

Šodien apakškomisijas deputāti uzklausīja jauno departamenta vadītāju Bambalu, kurš savus pienākumus pilda nedaudz ilgāk kā mēnesi. Sēdes darba kārtībā bija valsts stratēģiskās komunikācijas mehānisma darbības aktualitātes.

Bambals atklāja, ka pavisam drīz publiski būs redzamas jaunas reklāmas drošības pasākumu ievērošanai. Viņš stāstīja, ka pērn ziemā bija šāda kampaņa, kuras mērķis bija aicināt ievērot fizisko distancēšanos, atgādinot, ka toreiz vakcīnas pret Covid-19 vēl nebija pieejamas. Tomēr tagad, kad vakcīnas ir pieejamas – Valsts kanceleja ar kampaņu iedzīvotājus plāno aicināt vakcinēties.

Iedzīvotājus aicinās vakcinēties ar tādiem saukļiem kā “Visi vakcinēti – visi pasargāti. Vakcinēsimies. Samazināsim klātienes kontaktus.” un “Mēs visi karojam ar Covid-19, nevis cits ar citu. Izvēle ir mūsu rokās.”.

Tāpat tuvākajā laikā sagaidāms jauns vienotais valsts sociālais dizains informējot par dažādām prasībām, kas saistītas ar Covid-19. Zīmes vēstīs par to, kā uzvesties skolā, darba vietā, valsts iestādē, sabiedriskajā transportā un citviet. Bambals teica, ka šī esot tuvākajā mēnesī viena no lielākajām prioritātēm, piebilstot, ka šādas zīmes lēnām jau tiek ieviestas.

Stāstot par sevi, Bambals atklāja, ka viņam ir 11 gadu pieredze valsts pārvaldē, iepriekš viņam strādājot ārlietu resorā. Viņš sešus gadus nostrādājis Ārlietu ministrijā un pēdējos piecus gadus strādājis NATO galvenajā štābā Briselē. Viņam ir pieredze strādājot ar jautājumiem par hibrīdo apdraudējumu, kā arī stratēģiskās komunikācijas jautājumiem. Bambals teica, ka pārzina vairākas svešvalodas un ir ieguvis doktora grādu politikas zinātnē.

Savukārt skaidrojot par savu nodarbošanos, viņš stāstīja, ka stratēģiskā komunikācija ir visu pieejamo komunikācijas līdzekļu koordinēts pielietojums, lai sasniegtu valsts politiskos, ekonomiskos, militāros un citus stratēģiskos mērķus. Viņš arī atklāja, ka departamens, kuru viņš vada, ir jauns – izveidots pērnā gada sākumā.

Bambals norādīja, ka šobrīd viņš strādā četru cilvēku komandā, kurai ir jāizstrādā valsts institūciju sadarbības un koordinācijas modeli stratēģiskās komunikācijas ieviešanai valsts pārvaldē. Departamentam jāvada un jāatbalsta stratēģiskās komunikācijas ieviešanu praksē valsts pārvaldē, kā arī jāstiprina un jāattīsta valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas spējas, nodrošinot zināšanas un mācību iespējas amatpersonām. Tāpat Bambala departamentam regulāri jāveic informatīvās telpas monitoringu un analīzi.

Viņš teica, ka līdz šim ir novērojis, ka pēdējo pusotru gadu Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments ir bijis aizņemts galvenokārt ar vienu no uzdevumiem – atbalsta sniegšanu krīzes komunikācijā un koordinācijā, tomēr, viņaprāt, nepieciešams pievērsties arī pārējiem.

Kopumā departamentam esot piecas prioritātes – koordinācijas modeļa izstrāde un ieviešana, starptautiskā sadarbība, sabiedrības izturētspējas veidošana, zināšanu veidošana un stratēģiskās komunikācijas spēju attīstīšana.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Valsts kancelejai ir būtiska loma cīņā ar maldinošu informāciju. Bambals teica, ka viņa departamentam jāsniedz atbalsts valsts iestādēm mērķētu uzbrukumu gadījumos, jānodrošina institūciju apmācības, lai celtu spējas pašiem pamanīt un reaģēt, kā arī departamentam jārada saturu, jāpavairo to sabiedrībā un jāsniedz atbalsts medijpratībai. Vienlaikus nepieciešams sadarboties ar sociālo tīklu uzņēmumiem, piemēram, lai dzēstu kaitniecisko saturu un pavairotu uzticamu saturu un vēstījumus.

Jaunais departamenta vadītājs arī skaidroja, ka dezinformācija un maldinoša informācija bieži tiek izmantoti kā sinonīmi, tomēr tas esot nepareizi. Dezinformācija ir nepatiess vai maldinošs saturs, kuru izplata ar nolūku maldināt vai gūt ekonomisku vai politisku labumu, un kas var radīt kaitējumu sabiedrībai. Savukārt maldinoša informācija ir nepatiess vai maldinošs saturs, kas tiek izplatīts bez kaitīga nodoma, lai gan sekas joprojām var būt kaitīgas, piemēram, ja cilvēki labticīgi dalās ar nepatiesu informāciju ar draugiem un ģimeni.

Bambals informēja, ka šī un 2022.gada laikā departaments plāno izstrādāt Latvijas stratēģiskās komunikācijas koncepciju, kā arī rokasgrāmatu ar biežāk sastopamajiem dezinformācijas vēstījumiem par Latviju un to atspēkojumiem. Plānots, ka koncepciju jau drīz varētu izskatīt valdībā, savukārt rokasgrāmata varētu tapt gada laikā, teica Bambals.

Tāpat Valsts kanceleja piedalīsies UNESCO globālajā mediju un informācijas pratības nedēļā. Tās laikā plānots palaist pasaulslavenās spēles “Go viral” versiju latviešu un krievu valodās. Šī medijpratības spēle esot paredzēta cilvēkiem vecumā no 15 līdz 40 gadiem. Gados vecākiem cilvēkiem būšot citi medijpratības pasākumi, pauda Bambals.

Departamenta plānos ir arī Latvijas informatīvās telpas regulāri monitoringi. Monitoringi par Covid-19 šobrīd notiekot divas reizes nedēļā, savukārt reizi nedēļā ierēdņi veic monitoringu par Latvijas-Baltkrievijas robežas biežāk novērotajiem naratīviem un šobrīd reizi nedēļā tiek veikts arī tematiskais monitorings par aktuālo jautājumu – nākamā gada valsts budžetu.

Šī un nākamā gada plānos paredzēta arī digitālās informācijas drošības koordinācijas darba grupas vadīšana, stratēģisks atbalsts Saeimas priekšvēlēšanu procesā, kā arī starptautiskās sadarbības tīkla attīstīšana.