Tiešsaistē paziņos 2020.gada vārdu, nevārdu, spārnoto teicienu un savārstījumu

Šodien plkst.11 “Zoom” platformā tiks atklāti uzvarētāji kategorijās “2020.gada vārds”, “Nevārds”, “Spārnotais teiciens” un “Savārstījums”, informē aģentūru Leta.

Šomēnes noslēgusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā akcija “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”. Sabiedrības aptaujā apkopoti spilgtākie priekšlikumi 2020.gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kategorijās.

Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, filoloģe un “Latvijas Avīzes” kultūras žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce, literārais redaktors, tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis, tulkotājs un RLB Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs, sociolingviste, Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece Vineta Poriņa, komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, literatūrzinātniece, Rīgas Franču liceja latviešu valodas un literatūras skolotāja Lita Silova, valodnieks, Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Andrejs Veisbergs un laikraksta “Diena” žurnālists un publicists Egīls Zirnis.

Biedrībā norādīja, ka norises vieta atkarīga no valdības apstiprinātajiem noteikumiem par sarīkojumiem un pulcēšanos.

Vienlaikus akcijas rīkotāji atgādināja, ka zīmīgākos pamanītos vārdus un teicienus uz e-pasta adresi “gadavards@inbox.lv” var iesūtīt visu gadu.

Kā ziņots, uz 2020.gada savārstījuma titulu pretendē vairāki ziņās un komentāros atrasti vārdu virknējumi, kā, piemēram, “Dumpis aicina sēdēt mājās, Kariņš saglabāt mieru, bet Viņķele – neaizrauties ar vīniem”, aģentūru LETA informēja “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens” organizatori.

LVAK norādīja, ka gada savārstījuma titulam pieteikti arī tādi vārdu virknējumi, kā, piemēram, “Sačakarētā Čaka iela” un Rīgas Satiksmes aicinājums “Lūdzu, nedaudz uzgaidiet! Sagaidīsim, kad citi pasažieri iekāps, un tad – izkāpsim paši. Paldies par sapratni!”.

Tāpat nominācijai pieteikts Ministru prezidenta teiktais: “Mani sāk uztraukt tas, ka tas plāns, kas mums ir, vismaz man nav saprotams. Un, ja man nav viņš galīgi saprotams, iespējams, ka daļai sabiedrības viņš arī nav līdz galam saprotams.”

Pēc LVAK paustā, lielākā daļa iesūtījumu nāk no publiskajā telpā lasītajiem vai dzirdētajiem tekstiem.

LVAK pavēstīja, ka joprojām noturīga ir interese par jaunvārdu darināšanu. Šogad ieteikts “pakariņš” – numuriņš, ko saņem, piemēram, teātrī nododot virsdrēbes, “gretīnisms” – klimata aktīvistes Grētas Tūnbergas sludināts tīņu eko-populisms, “prātgrozis” – influencera vietā, “rituālie ķekši” – portāla “Latvija.lv” ekrāni pilni ar neskaitāmām atzīmējamām pārbaudēm.

Tāpat piedāvāts vārds “sejauts” – sejas masku vietā, “rādne” – fitnesa aproce vai kāds cits mazekrāns, kas sajūgts ar viedierīci vizuālu datu pārraidīšanai, “rečekisti” – publicēto ziņu patiesuma pārbaudītāji, “amatu karuselis” – rotācija valsts iestāžu darba vietās, “masku mediji” – nenogurstoši par masku valkāšanu atgādinošie plašsaziņas līdzekļi, kā arī “noslēdze” un “mājsēde” angļu valodas vārda “lockdown” latviskošanai un citi.

“Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens” organizatori vērsa uzmanību, ka gada vārdam derētu būt tādam, kas 2020.gadu apzīmogo un ļauj ierakstīt vēsturē – tādam, kurš ne vien rāda, kas īpašs noticis, bet ir arī vārds, kas latviešu valodā ir stiprs. Pagājušajā gadā par tādu atzīta “notumse” – aptumšošanās, mijkrēslis, spuldžu izslēgšanās, kā arī daudzu citu svarīgu ierīču nedarbošanās, ko izraisījusi kāda nopietna kļūme elektroapgādes tīklā.

Organizatoru ieskatā gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko dzirdēt un lietot negribas, kas griež ausīs ne vien kā lieks un greizs ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā, piemēram, “atzīmēt (jubileju)” svinēšanas vietā, “melnais ledus” atkalas un apledojuma vietā, “līdziesaiste” līdzdalības vietā, “vakcīna” un “vakcinēties” potes un potēšanās vietā un citi.

Savukārt spārnots teiciens ir tāds, kas aizgājis tautās. Biežāk tāds nāk no reklāmas vai politikas laukiem. Tostarp pamanīti teicieni “Rādām viens otram savas olas!”, “Draugi, nav labi!”, “Tas tiešām ir ļoti satraucoši, jo Latvijā uz nabadzības robežas dzīvo apmēram pusmiljards cilvēku,” un “Tie cilvēki, kuri ir nomiruši no kovida, tiem, protams, šie Ziemassvētki arī nebūs”.