Tavs vārds ir Latvija-leposimies!

Tuvojas Latvijai dzimšanas diena. Pirms 103 gadiem 18. novembrī tagadējā Nacionālā teātra telpās tautas padome proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti.

Dzimšanas dienu atkal svinēsim pandēmijas ēnā taču tas nemazina svētku prieku un lepnumu par savu patstāvīgo valsti, mūsu Latviju, par savu valodu, karogu, himnu.

Daudz laba ir izdarīts mūsu Latvijā, mūsu novadā, pilsētā, katrā pagastā. Šo dienu pieminot, mēs nevaram citādi kā Dievam pateikties par Viņa brīnišķīgo vadību, ka daudzi sapņi ir piepildījušies. Tomēr, lai tagadnes labumus baudīdami, neaizmirsīsim to labo, kas bija pagātnē. Neatmetīsim darba tikumu un paklausību Valstī noliktajiem likumiem. Ir cilvēki arī šodien, kuri neizpratnē lūkojas uz visu, kas tagad notiek un jautā, kāpēc mūsu tautai ir uzliktas tādas briesmas, kad cilvēki mirst no tik ļaunas slimības, kur Dievs skatās? It sevišķi grūti to saprast, ja postā tiekam ierauti paši vai tie, kuri mums mīļi un dārgi. Jāpiekrīt Pravieša Amosa vārdiem, ka visām parādībām ir savs cēlonis, arī aiz šodienas posta stāv Dievs, kas grib, lai cilvēki saprastu, ka dažādās dabas katastrofas un COVID ir nepaklausības sekas.

Nevainosim, Dievu, valdību, ārstus, tikai sevi. Tik tālu esam nonākuši, ka jārīko talkas, lai satīrītu piemēslotos mežus, valstij jāizdod likumi, lai nebrauktu dzērumā pie stūres. Nožēlojami, ka, lai vakcinētos, jālūdzas, lai cilvēks pasargātu sevi un savus tuviniekus, tik tālu savā īsredzībā esam nonākuši, ka slimnīcas pārpildītas un vietas nav, tiem, kuriem ir citas kaites. Dievam nebūt nav tik īsas rokas, lai nepalīdzētu, taču jāsaprot, ka palīdzēt var tikai tam, kurš grib, lai palīdz.

Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu ne tikai ar lūpām, bet arī ar sirdi godināsim savu valsti un apņemsimies paklausīt un pildīt tās izdotos likumus.

Dievs svētī Latviju un ikvienu no mums!