Piedāvājam divpadsmit stāstus par cilvēkiem, kas valsts svētkos saņēmuši pagodinājumu izglītībā, sportā, kultūrā un uzņēmējdarbībā.

APBALVOJUMS “PAGODINĀJUMS UZŅĒMĒJDARBĪBĀ”

Priecīgs cilvēks – priecīgs uzņēmējs

Pagodinājumu uzņēmējdarbībā nominācijā “Par pakalpojumu nozīmīgu paplašināšanu, dažādojot tūrisma piedāvājumu Alūksnē” saņems “Marienburg ID” – Elīna un Intars Dambji. Viņi smej, ka strādā jomā, kas ir publiski redzama un novērtējama ikvienam. “Esam pamanāmi. Viss sākās ar kuģīti “Marienburg” pirms sešiem gadiem. Pēc tam piedāvājām laivu nomu, pēdējais jaunums – vilcieniņš “Severīns”,” stāsta E. Dambe. Jaunā tūrisma sezona vilcieniņam jau sākusies – pirmie braucieni notikuši, bet kuģītis un laivu noma sezonu sāks maija vidū. Uz gaidāmo vasaru viņi skatās cerīgi. Ierobežojumi ir atcelti un tas liek domāt, ka tūristi Alūksnē būs. Pērnvasar gan bijis pavisam maz ārzemju tūristu, paši latvieši ceļoja pa Latviju. Vai plānoti vēl kādi jaunumi, Dambji neatklāj. Idejas esot un viss vēl procesā. “Lielāko gandarījumu sniedz priecīgi cilvēki. Pēc braucieniem bieži dzirdam, ka Alūksne ir skaista pilsēta. Esam atbildīgi par to, kādu tūristi redz mūsu pilsētu. Nevaram vienaldzīgi izturēties pret savu piedāvājumu. Gribam, lai tūrists no Alūksnes aizbrauktu ar labām sajūtām, domām un atmiņām. Cenšamies veidot piedāvājumu tā, lai redz pēc iespējas vairāk un uzzina pēc iespējas vairāk par pilsētu,” teic E. Dambe.

Veclaicenei piesaista tūristus

Par entuziasmu saimniecības darbības veidu dažādošanā, attīstot aktīvās atpūtas un dabas tūrisma infrastruktūru pašvaldības apbalvojumu saņems Jānis Vīksne no Veclaicenes pagasta zemnieku saimniecības “Pauguri”. Saimniecībā audzē gaļas lopus, bet līdztekus tam, J. Vīksne darina skaistus darbus no koka. Pie tam labprāt ļauj tos apskatīt ikvienam interesantam. Izveidojis pats savu senlietu muzeju klētī, bet ziemā ikvienu aicināja šļūkt ar ragavām no kalna. “Daru to, kas man patīk, un labprāt ar padarīto dalos ar citiem. Tas arī sagādā prieku,” saka J. Vīksne. Ideju viņam ir daudz, un vienīgais, kā trūkst, ir laiks to visu realizēt. Reizēm ideja tik ļoti iedvesmo, ka koka skulptūra top dienas laikā. Izveidoto viņš izvietojis Katiņkalnā, netālu no mājām. “Ir prieks pa logu redzēt, ka kāds atbraucis apskatīties manus darbus. Cilvēki var brīvi staigāt un baudīt. Pagājušajā gadā piedalījāmies māju kafejnīcu akcijā. Šogad arī piedalīsimies. Prieks ir gan pašiem, gan citiem,” saka J. Vīksne. Gandarījumu viņam sniedz līdzcilvēku atbalsts un novērtējums. “Tas dod pārliecību, ka izvēlētais virziens ir pareizs. Tas ir hobijs. Labs hobijs,” saka viņš. Ko vēl gribētos izdarīt? “Sacelt mežā rūķu namiņus, kur nakšņot, un vizināt tūristus pa mežiem ar īpašu traktorīti. Idejas, kā Veclaicenei piesaistīt tūristus, ir,” noteic J. Vīksne.

Būt godīgiem

Uzņēmējiem Edītei un Raimondam Ojām Alūksnes novada pašvaldība svētkos pasniegs apbalvojumu nominācijā “Par noturīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot pastāvīgas darba vietas reģionā” ģimenes uzņēmumā “Edojra”. SIA “Edojra” novadā strādā jau kopš 1997. gada un ražo taras dēlīšus paletēm. Pašlaik uzņēmumā darba vietas raduši 16 cilvēki, kolektīvs ir stabils, nemainīgs jau vairākus gadus. Jautāta par to, kas ir tā “atslēga”, ar kuras palīdzību izņēmums tik ilgi pratis veiksmīgi strādāt, E. Oja atbild, ka tā noteikti ir neatlaidība. “Ir bijuši mirkļi, kad gribas visu mest pie malas. Mazajiem uzņēmumiem nav viegli noturēties. Pārdzīvotas vairākas valstiskās krīzes, kad esam knapi noturējušies, strādājuši ar zaudējumiem. Arī “kovida” laikā trīs mēnešus uzņēmums bija dīkstāvē. Šajā laikā, saņemot valsts atbalstu, kas ļāva izdzīvot, izjutām, ka tomēr esam valstij nepieciešami,” atzīst Edīte. Gandarījumu uzņēmēji darbā gūst tad, kad var laicīgi izpildīt visus pasūtījumus, kad apmierināti ir piegādātāji un pasūtītāji. “Mūsu moto ir “Būt godīgiem pret darbiniekiem un sadarbības partneriem”. Priecājamies, ka savā īpašumā ieguvām ēkas, kurās strādā uzņēmums. Tas sniedz iedvesmu tās sakopt. Plānojam arī uzņēmumu attīstīt, pērkot jaunu tehniku, ko jau sākām darīt šogad,” saka E. Oja. Edīte un Raimonds Ojas ir gandarīti par pašvaldības piešķirto apbalvojumu, lai gan uzskata, ka citi uzņēmēji to būtu vairāk pelnījuši.

APBALVOJUMS “PAGODINĀJUMS KULTŪRĀ”

Ar vienu kāju Malēnijā

Alūksnes deju apriņķa virsvadītājai Lāsmai Skutānei pašvaldība piešķīrusi apbalvojumu nominācijā “Par mērķtiecīgu, profesionālu ieguldījumu Alūksnes novada nemateriālā mantojuma izpētē, saglabāšanā un popularizēšanā un deju uzveduma “Malienas mantojums” tapšanā”. L. Skutāne ir, kā pati saka, simtprocentīga piebaldziete, kura “ar vienu kāju ir Malēnijā”. Pamatdarbavieta ir Jaunpiebalgā, kur viņa ir deju kolektīva “Piebaldzēni” mākslinieciskā vadītāja. Jau daudzus gadus L. Skutāne ir arī Alūksnes deju apriņķa virsvadītāja. “Ja strādā no sirds un dari Dievam tīkamas lietas, tad panākumi ir garantēti,” teic viņa, saviem panākumiem pieskaitot arī deju uzvedumu “Malienas mantojums”. Tā veidošanā pieaicināti Latvijā pazīstami Vidzemes novada horeogrāfi, kuri arī paši brauca uz pierobežu, strādāja ar deju kolektīviem, sajuta Malienas auru un prieku darboties ar šīs puses dejotājiem. L. Skutāne uzskata, ka šāds uzvedums būtu vajadzīgs visos Latvijas novados, lai parādītu, cik esam līdzīgi un tajā pašā laikā atšķirīgi. “Priecājos, ka Dievs mani nolicis par sadarbības partneri Alūksnes novadā. Man ļoti patīk malēniešu pašpietiekamība, humors, asprātība, atvērtība,” atzīst L. Skutāne. Lielākais prieks viņai būtu, ja Malienas pusē dejotāju cunfte būtu tik spēcīga, ka katrs malēnietis gribētu sevi pierādīt deju kolektīvā un dejotāju pulciņš vairotos un neietu zudumā.

Atrast šodienu, nezaudējot vakardienu

Alūksnietis Vilnis Blūms, kurš saņems apbalvojumu nominācijā “Par atbildīgu un aktīvu līdzdalību kultūras norišu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas procesos”, daudzus gadus fotografējis un filmējis dažādus notikumus un pasākumus Alūksnes pilsētā.

“Pārskatot savāktos materiālus, redzu, cik ļoti mainījušās pirms gadiem iemūžinātās vietas, cik daudzu attēlos redzamo cilvēku vairs nav. Kad gatavojamies atzīmēt kādu valsts vai novada mēroga pasākumu, bieži vien nākas atzīt, kaut būtu vēl paspējis parunāt ar kādu cilvēku, iegūt kādu fotogrāfiju, kas dotu jaunu informāciju par notikumu,” teic V. Blūms.

Visu laiku turpinās darbs Alūksnes novada politiski represēto, nacionālo partizānu kustības dalībnieku piemiņas saglabāšanā, veidojot videofilmas par piemiņas vietu atklāšanu, par atsevišķiem pretošanās kustības dalībniekiem. Jābrauc ekspedīcijās uz vēsturisko notikumu vietām, jāfilmē un jāieraksta aculiecinieku stāsti.

Kā būtiskāko panākumu savā darbības sfērā viņš min sadarbību ar Astrīdu Ievednieci, Dzidru Maziku, Maiju Semjonovu, Solveigu Selgu, Jāni Poli, Jolantu Baldiņu, Marinu Ramani un daudziem citiem gaišiem cilvēkiem, ar kuriem strādāts kopā, dokumentējot Latvijas un novada vēstures daudzveidību.

“Gandarījumu dod tas, ja mans darbs patīk un interesē kādu. Ka tas paliks jaunatnei, lai tā izzinātu patieso Latvijas vēsturi, un tas iedvesmotu turpināt tālāku izpēti,” saka V. Blūms un citē dzejnieku novadnieku Ojāru Vācieti, kurš teicis: “Ja gribi šodienu atrast – nezaudē vakardienu, viņa vienīgā ceļu zin.”

Ar kultūrvēsturnieku Jāni Poli jau tiek plānoti turpmākie darbi Vecpiebalgas pusē, kur dzīvojušas daudzas izcilas personības. V. Blūms atzīst, ka arī mūsu novadā vēl ļoti daudz darāmā.

APBALVOJUMS “PAGODINĀJUMS SPORTĀ”

Nepadevās, darīja un ticēja!

“Ir prieks, ka novads redz, ko es daru. Sajūtas ir labas,” saka kamaniņu braucējs Lūkass Krasts. Pašvaldības apbalvojumu viņš saņems par uzvaru pasaules junioru čempionātā divniekiem. Sportists neslēpj, ka kopumā sezona bija grūta, tomēr kā atsvars visam notikušajam ir zelta medaļas iegūšana. “Pārinieks sezonas vidū Austrijā salauza kāju, tādēļ mēs pat īsti nezinājām, vai varēsim startēt pasaules čempionātā. Iespēju robežās gan turpinājām abi trenēties, lai nezaudētu formu. Uz pasaules čempionātu devāmies, bet pusotru mēnesi trasē nebijām bijuši. Nepadevāmies, darījām maksimumu un ticējām, ka mums izdosies! Izdevās! Nevar teikt, ka uzvara bija negaidīta, tas bija mūsu sezonas sākumā izvirzītais mērķis,” stāsta L. Krasts. Sacensību sezona ir noslēgusies, bet treniņi turpinās. Jauno sezonu sportisti sāks citā līmenī – startēs pieaugušo konkurencē. “Nākamās sezonas mērķis ir ielauzties pasaules “Top 10”. Ja skatāmies vēl tālākā nākotnē – tā ir dalība olimpiskajās spēlēs Itālijā,” stāsta L. Krasts. Kas kamaniņu sportā sniedz gandarījumu? “Sacensību sajūta. Tu brauc pa trasi un saproti, ka ieguldītais darbs atmaksājas. Braucot trasē, visas problēmas aizmirstas un koncentrējies tikai uz braucienu, ir ātrums, adrenalīns,” saka L. Krasts.

Ceļā uz olimpiādi

Nominācijā “Par augstiem sasniegumiem sportā” pašvaldība apbalvojumu pasniegs biatlonistei, 2. vietas ieguvējai sprintā un 3. vietas ieguvējai iedzīšanā pasaules čempionātā vasaras biatlonā junioriem Sanitai Buliņai. Sanita jau ir pirmā kursa studente Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Pavasara sākumā sportiskās aktivitātes bija pieklusušas, tādēļ vairāk laika iespējams veltīt studijām, taču maijā atkal jāsāk kārtīgi trenēties. “Vislielāko gandarījumu sniedza pagājusī vasara, kad ieguvu trīs medaļas – divas sudraba un vienu bronzas – pasaules junioru čempionātā vasaras biatlonā. Savukārt ziemā man starti neizdevās tā, kā vēlētos, tādēļ arī izpalika spilgtāki rezultāti,” atklāj Sanita. Jauniete ir ļoti pateicīga savam pirmajam trenerim Sergejam Sverčkovam Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolā par to, ka aicināja viņu pievērsties šim sporta veidam. “Man ļoti patika mācīties sporta skolā, tādēļ arī savu nākotnes profesiju esmu izvēlējusies saistīt ar sportu – pabeidzot akadēmiju, būšu biatlona trenere un rekreācijas speciāliste,” saka S. Buliņa. Sportistes nākotnes plānos ietilpst kļūt par Latvijas izlases dalībnieci 2026. gada olimpiskajās spēlēs, jo šogad vēl nedaudz pietrūka, lai iekļūstu to sportistu vidū, kuri valsti pārstāv olimpiādē. Par pašvaldības piešķirto apbalvojumu Sanita ir pārsteigta, jo vienreiz abas ar māsu par sasniegumiem sportā šāda veida pagodinājumu jau saņēmušas. “Tomēr esmu pateicīga par šo balvu, priecājos, ka esmu novērtēta, un tas sniedz stimulu turpmākajiem startiem,” saka biatloniste.

Kārtīgs ugunskurs

Ilzenietis ūdens motosportists Gints Rozenbergs saņems pašvaldības apbalvojumu nominācijā “Par nozīmīgu un ilggadēju ieguldījumu ūdens motosporta attīstībā”. Ūdens motosportam G. Rozenbergs pievērsās nejauši. Pēc Malienas skolas pabeigšanas, viņš mācības turpināja Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, kur tolaik bija nodibināta ūdens motosporta sekcija. Reiz viņš, paņēmis fotoaparātu, jo aizrāvās ar fotografēšanu, aizbrauca kursa biedram līdzi uz sacensībām, jo gribējās redzēt un saprast, kas tas par sporta veidu īsti ir. No 1980. gada, kad piedalījās pirmajās sacensībās, nopietni pievērsies ūdens motosportam. Tas, ko G. Rozenbergs sasniedzis šajā sporta veidā, panākts daudzu gadu neatlaidīga un regulāra darba rezultātā, neizlaižot nevienu iespēju piedalīties sacensībās. Būtiska ir ne tikai fiziskā, bet arī sportista garīgā noturība, spēja koncentrēties, saka sportists. Lai gan šajā laikā viņš neskaitāmās sacensībās ieguvis daudzas medaļas un godalgas, ir Igaunijas ūdens motosporta čempions, tikai šogad Latvijas Ūdens motosporta federācija viņam piešķīra Latvijas čempiona titulu. “Līdz šim sasniegumam “gāju” 40 gadus. Šogad šajā sporta veidā saņemu apbalvojumus citu pēc cita. Patīkami, ka no mazas dzirkstelītes ir izvērties kārtīgs ugunskurs,” prozaiski saka Gints, jo viņa portrets redzams un dzīves stāsts nu lasāms arī Ūdens motosporta federācijas Goda zālē. “Patīkami, ka pašvaldība manu veikumu šajā sporta veidā ir novērtējusi. Taču aktīvajām sporta gaitām ar šo notikumu “mieru nemetīšu”. Pirmās sacensības šogad būs 4. jūnijā Lietuvā,” optimistiski saka sportists.

APBALVOJUMS “PAGODINĀJUMS IZGLĪTĪBĀ”

Ar matemātiku sirdī

45 gadus skolotājas darbā aizvadījusi matemātikas skolotāja Modra Liepiņa. Apbalvojumu “Pagodinājums izglītībā” viņa saņems nominācijā “Skolotāja personība – atbalsts izaugsmei”, un četru gadu desmitu laikā šis atbalsts sniegts vairāku paaudžu skolēniem Annas pamatskolā un desmit gadus arī Alūksnes pilsētas sākumskolā. Pašlaik kopš aizvadītā gada rudens Modra atgūstas pēc smagas slimības un pieļauj, ka pēc tam dosies pelnītā atpūtā, taču par piešķirto pagodinājumu ir pateicīga un gaida ciemos kolēģus, kuri to solījušies nogādāt personīgi. Viņu nav aizmirsuši arī skolēni, sūtot uzmundrinošus video. “Vienmēr esmu bijusi stingra un prasīga skolotāja, taču, ka tas bijis vajadzīgs, vēlāk atzinuši arī paši audzēkņi. Vienmēr centos “izmakšķerēt” mazos talantiņus, kam matemātika interesē mazliet vairāk nekā citiem, un iedrošināju viņus attīstīties. Ne vienmēr skolēni šo vajadzību attīstīties apzinās, tad nu viņi ir jāstimulē ar dažādām metodēm,” pajoko M. Liepiņa. Par Annas pamatskolas likteni skolotājai un arī šīs skolas direktorei joprojām sāp sirds, bet viņa saprot reformu nepieciešamību. M. Liepiņa ir pateicīga Alūksnes pilsētas sākumskolas vadībai par to, ka viņa uzņemta kolektīvā un varējusi turpināt nest “matemātikas karogu” tur. Pat, ja dosies pelnītā atpūtā, viņa solās atbalstīt skolēnus matemātikas apguvē.

Mīlestība, kas kļūst redzama citiem

Par radošu, mūsdienīgu, efektīvu un profesionālu darbu iekļaujošā izglītībā “Pagodinājums izglītībā” piešķirts Ziemeru pamatskolas mūzikas skolotājai Ingai Ārstei. Inga pasniedz mūziku pirmsskolas grupiņai, pamatskolas pirmajām līdz devītajām klasēm, darbojas interešu izglītībā un viņai ir arī audzināmā klase, kuru skolotāja sauc par “visbrīnišķīgāko klasi ar fantastiskiem bērniem, ar kuriem var dabūt gatavas visas ieceres.” Skolotājas sirdslieta ir folklora, tādēļ izglītības iestādē jau ceturto gadu veiksmīgi darbojas arī folkloras kopa. Taču ne mazāk nozīmīgs darbs paveikts iekļaujošā izglītībā, mācot mūzikas prieku īpašajiem bērniem. “Tas, ka mēs esam dažādi, mums palīdz kļūt iejūtīgākiem, pamanīt, ieklausīties, uzņemties atbildību. Manā skolotājas darbā ir pierādījies, ka muzicēšanas prasmes var apgūt visi. Tādēļ mācību darbā cenšos, lai katrs bērns rod sev apstiprinājumu, ka arī viņš var spēlēt kādu mūzikas instrumentu,” stāsta I. Ārste. Skolotājai ir sirsnīgs stāsts par vienu no viņas īpašajiem skolēniem, kurš spēlē klavieres, neskatoties uz to, ka fiziski tas viņam nākas ļoti grūti. “”Skolotāj, aizsūtīju jums savu iespēlēto dziesmiņu!” viņš man saka un tas ir mans lielākais gandarījums,” stāsta I. Ārste. Šādi stāsti ir viņas un kolēģu stiprinājums skolotāja darbā. “Savu darbu es saucu par mīlestību, kas kļūst redzama citiem,” teic I. Ārste un pateicas tiem, kas to ir ieraudzījuši.

Svarīgi saskatīt potenciālu katrā

Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgiem izglītojamiem apbalvojums “Pagodinājums izglītībā” piešķirts Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolas trenerei un Jaunannas pamatskolas skolotājai Zojai Ribušai. Zoja ir līvāniete, bet nu jau astoņus gadus par savām mājām sauc Jaunannu. Abi ar vīru Aigaru ir rosīgas ikdienas un veselīgas atpūtas cienītāji un no viņiem mācās arī trīs dēli – Gustavs, Patriks un Mārtiņš. Zojai ar sportu ir ciešas saites – savulaik viņa nodarbojusies ar sporta soļošanu, studējusi Sporta akadēmijā, kam sekojis sporta pedagoga darbs Rīgā. Īslaicīgi pastrādājusi arī bankā, taču tas ļāvis saprast – viņas aicinājums ir pedagoga darbs. Pārceļoties uz Jaunannu, Zoja uzreiz interesējusies par darbu skolā. Viņa aicināta arī trenera darbā Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolā, taču tobrīd to bijis grūti apvienot ar mazā Mārtiņa auklēšanu. “Vēlāk mani tomēr ievilināja, un vieglatlētikas trenere šeit esmu jau piekto gadu,” stāsta Z. Ribuša. Jautāta par to, kā būt skolēnu iecienītam pedagogam, Zojai ir atbilde – uztvert bērnu kā līdzvērtīgu, jo viņi to ļoti novērtē. “Ir svarīgi katrā saskatīt potenciālu, katra “odziņu”, un to kopā attīstīt,” tā skolotāja. Neizpaliek arī pavisam saldas ogas. Z. Ribuša lepojas ar vairākiem saviem audzēkņiem, piemēram, Maksimu Pavlovu, Janu Kazačenoku, Jāni Žagaru un citiem. “Gandarījums ir tad, kad redzu bērnus saliedētus un apmierinātus pēc treniņiem – mazliet piekusušus, bet ar mirdzumu acīs un prieku par paveikto,” saka Zoja Ribuša.

Skolotājas sirds pieder skolēniem

Alūksnes pilsētas sākumskolas direktora vietniece izglītības jomā Anita Junkure, kura saņems apbalvojumu nominācijā “Par radošu, mūsdienīgu, efektīvu un profesionālu darbu iekļaujošā izglītībā”, jau 28 gadus strādā šajā izglītības iestādē un tā ir viņas pirmā un vienīgā darba vieta. Sasniegumus kaldinājis darba tikums, ko jau bērnībā iemācījusi mamma, uzņēmība, atbildības sajūta, atsaucība un iekšējais miers, kas palīdz vadības darbā. “Tos veicinājis kolektīva un ģimenes atbalsts, vide, kurā esmu augusi un attīstījusies, cilvēki man apkārt, kuri atbalsta manas idejas un palīdz tās realizēt darbā, vēlme sevī uzturēt dzinuli mācīties. Vienmēr esmu saņēmusi atbalstu no direktores, ir komandas sajūta, bet visam pāri
– mīlestība pret bērniem. Man šķiet, ka skolotāja darbs ir misija, tas neļauj novecot. Strādājot ilgus gadus skolā, sajūtu, ka šobrīd esmu novērtēta,” saka A. Junkure. Gandarījumu darbā dod tas, ka arvien ir jauni izaicinājumi un tajā nav ikdienas rutīnas. Būt par skolotāju ikdienā, iet klasē un mācīt bērnus Anitai sanāk retāk, jo ikdienā pārsvarā ir darbs ar dokumentiem un plānošanu. Bet ik reizi, vadot stundu, viņa izjūt gandarījumu, prieku un pārliecību, ka skolotājas sirds pieder skolēniem. “Esmu atvērta jaunajam, radošajam, mūsdienīgajam, gatava atbalstīt skolēnus un skolotājus gan skolā, gan ārpus tās, jo esmu arī novada sākumskolu jomas koordinatore. Ceru, ka arī turpmāk izdosies nezaudēt degsmi un prieku par savu darbu,” teic A. Junkure.