Stāsts par diriģentu

Ar katru dienu esam soli tuvāk notikumam, kas šovasar Rīgā pulcēs tūkstošiem dalībnieku no visas Latvijas – XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem.

Pirmo reizi lielajos dziesmu svētkos virsdiriģenta godā koncertā “Tīrums. Dziesmas ceļš”, kas izskanēs Mežaparka Lielajā estrādē, būs mūsējais, alūksnietis Jānis Baltiņš. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docents, Kora diriģēšanas katedras vadītājs, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Diriģēšanas nodaļas vadītājs, Siguldas koru apriņķa virsdiriģents, Siguldas jauktā kora “Atvars” diriģents. Un jau gadsimta ceturksni, kopš 1998. gada – Alūksnes Kultūras centra skolotāju kora “Atzele” diriģents, ar kuru kopā kolektīvs cīnījies “koru karos” Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kopā ar “Atzeles” dalībniekiem devies tuvākos un tālākos dziesmotos ceļos, lai piedalītos starptautiskos koru konkursos.

Taču ne visi zina, ka jau kopš 1998. gada Jānis Baltiņš ir tas cilvēks, kurš plāno, kā izvietot koristus Mežaparka Lielajā estrādē, lai pārvietošanās būtu koordinēta un katrs no dziedātājiem zinātu, kur viņam jāiet un jāstāv.

Viņa enerģija un darbaspējas ir apbrīnas vērtas, Jānis vienmēr ir kustībā, un allaž esmu domājusi, kā viens cilvēks spēj paveikt tik daudz, jo diennaktī taču ir tikai 24 stundas.

Tādēļ bija patiess prieks uzzināt, ka par J. Baltiņu tapusi dokumentā filma ciklā Misija “Dziesmu svētki”, kas rītvakar pulksten 19.25 būs skatāma kanālā TV3. Tas būs viens no deviņiem stāstiem par gatavošanos vienam no gada centrālajiem notikumiem – dziesmu un deju svētkiem, kā notiek šo svētku tradīcijas uzturēšana dažādos tautas mākslas kolektīvos un kā tie gatavojas šim nozīmīgajam notikumam.

Filmas veidotāji viesojušies arī Alūksnē, filmējuši kora “Atzele” mēģinājumu, pabijuši vietās, kas nozīmīgas diriģenta personības izaugsmes ceļā.

Manuprāt, tā ir lieliska ideja dokumentēt stāstus par cilvēkiem, kuri iesaistīti dziesmu svētku tapšanā. Šie svētki vijušies cauri laiku lokiem, un tā ir unikāla mūsu tautas vēstures daļa un tradīcija, kam šogad apritēs 150. gadskārta. Kopš 1873. gada tie notikuši 26 reizes. Ne velti Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija pasludināta par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Bet šī meistardarba nebūtu bez cilvēkiem, kuri šo tradīciju kopuši, lai saglabātu latvisko identitāti, lai nepazustu latviešu kora dziesma, tautas dejas, folkloras mantojums. Un ikviens kora, deju kolektīva, folkloras kopas, pūtēju orķestra dalībnieks, diriģents vai vadītājs, ir stāsta vērts. Kamēr būs viņi, būs arī dziesmu svētki.