Šķirtās laulības vidējais ilgums ir 13 gadi

13,3 gadi ir vidējais laulības ilgums tās šķiršanas brīdī. Pēdējo gadu laikā tas nedaudz samazinās, tomēr 50 gadu laikā, salīdzinot ar 1971. gadu, šķirtās laulības ilgums ir pieaudzis gandrīz par 40 %, palielinoties 20 un vairāk gadu ilgušu laulību šķiršanās īpatsvaram, informē Centrālās statistikas pārvalde (CSP) publikācijā “Demogrāfija, 2021”, kurā apkopoti jaunākie dati par demogrāfijas procesiem Latvijā.

Pirms 50 gadiem biežāk laulājās, taču biežāk arī šķīrās. Kopš 1970. gada līdz 1990. gadam vidēji gadā tika noslēgtas 10, bet šķirtas piecas laulības uz 1 000 iedzīvotāju. Līdz ar neatkarības atgūšanu mainījās laulību un šķiršanās tendences. Strauji samazinājās ne tikai laulību skaits (vidēji uz 1 000 iedzīvotāju pēdējo 30 gadu laikā gadā noslēgtas vien piecas laulības gadā), bet arī šķirto laulību skaits (vidēji tiek šķirtas trīs laulības uz 1 000 iedzīvotāju).

Laulību skaits pieauga īsi pirms ekonomiskās krīzes 2006. un 2007. gadā, uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, kam sekoja krass to skaita samazinājums. Mazāk laulību noslēgtas arī 2020. gadā, kad pandēmijas laikā pulcēšanās ierobežojumu dēļ pāri kāzu ceremoniju atlika.

Šķirto laulību skaits būtiski pieauga 1992. gadā līdz ar Latvijas neatkarīgas atgūšanu, sasniedzot pēdējos 50 gados augstāko rādītāju – 5,6 šķirtas laulības uz 1 000 iedzīvotāju. Pieaugums saistīts ar veco PSRS pasu nomaiņu ar Latvijas Republikas pasēm, pie reizes oficiāli šķirot agrākajos gados faktiski izirušas laulības. 2011. gadā, kad pieņēma likumu, kas ļauj laulību šķirt ne tikai tiesā, bet arī pie zvērināta notāra, sekoja straujš šķirto laulību skaita pieaugums.

Noslēgto un šķirto laulību skaits un vidējais šķirtās laulības ilgums (1971–2020)

Noslēgto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ir samērā augsts – 2019. gadā Latvijā noslēgtas 6,7 laulības uz 1 000 iedzīvotāju, kas kopā ar Rumāniju ierindojas 3. vietā aiz Kipras (8,9 uz 1 000 iedzīvotāju) un Lietuvas (7,0). Vismazāk laulību noslēgts Portugālē un Slovēnijā (3,2). Šķirto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju starp ES valstīm 2019. gadā Latvijā un Lietuvā bija visaugstākais – 3,1, viszemākais – Maltā (0,7).

Gandrīz katra ceturtā šķirtā laulība ne ilgāka par 4 gadiem

2020. gadā tika šķirtas 5 206 laulības. Gandrīz katra ceturtā (23 %) šķirtā laulība bija 0–4 gadus ilga vai ilgusi 5–9 gadus (24,8 %). Salīdzinoši tikpat liela daļa laulību tiek oficiāli šķirta arī pēc lielāka laika perioda – 24,3 % šķirtās laulības bija ilgākas par 20 gadiem.

No visām 2020. gadā šķirtajām laulībām 53,7 % (tas ir augstākais rādītājs pēdējo 5 gadu laikā) bija ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, un tajās dzīvoja 4 131 bērns.

Šķirtās laulības pēc to ilguma (1989-2020)

(procentos)

Samazinās laulību skaits jaunākās vecuma grupās

2021. gada sākumā 41 % pilngadīgo (18 gadi un vairāk) sieviešu un 49 % vīriešu bija precēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 62 % vīriešu un 57 % sieviešu bija vecumā līdz 35 gadiem. Laulību statistikas dati par 2020. gadu rāda, ka vīrieši pirmoreiz laulību reģistrēja vidēji 32 gadu, bet sievietes – 30 gadu vecumā.

Ar katru gadu samazinās laulību skaits jaunākās vecuma grupās. 1970. gadā gandrīz puse sieviešu (49,1 %) un katrs ceturtais vīrietis (26,1 %) 20–24 gadu vecumā bija precēti. 2021. gadā situācija ir mainījusies, un 20– 24 gadu vecumā vien 8,7 % sieviešu un 3,4 % vīriešu ir precēti. Ja 1970. gadā biežāk laulībā stājās 20– 24 gadu vecumā (41,8 % vīriešu un 42,2 % sieviešu), 2020. gadā vīrieši biežāk laulājās 30–34 gadu vecumā (23,3 %) un sievietes 25–29 gadu vecumā (24,7 %).