Sestdaļa lietotāju ir cietusi no doksinga, iepazīstoties tiešsaistē

„Kaspersky” publicēja aptaujas rezultātus, ka sestdaļa lietotāju ir cietusi no doksinga, iepazīstoties tiešsaistē. Šie rezultāti ir iegūti aptaujā, kas pētīja galvenos apdraudējumus un bažas, ar ko lietotāji saskaras, iepazīstoties tiešsaistē.Dažās valstīs iepazīšanās lietotnes ir kļuvušas par vispopulārāko ļaužu satikšanās veidu. Tomēr, kad mīlestība pārceļas digitālajā vidē, par nopietnu problēmu kļūst personas datu vākšana un publiskošana, ko dēvē arī par doksingu. 

Saskaņā ar „Kaspersky” pētījumu puse (54 %) respondentu apgalvo, ka iepazīšanās lietotnes ir atvieglojušas iepazīšanos, bet 55 % norāda, ka baidās no vajāšanas, ko varētu veikt internetā satikta persona, un vajāšana var būt viena no doksinga sekām. 

Lietotāji tiešsaistē atstāj milzīgas identificējošas informācijas pēdas, un šos datus var savākt un izmantot doksētāju interesēs. Doksētāju piekļuve upura mājas adresei, darbavietai, vārdam, tālruņa numuram utt. palielina risku pārnest apdraudējumus no interneta uz fizisko vidi. Piemēram, 16 % respondentu sacīja, ka cietuši no doksinga. Vienpadsmit procenti bija piedzīvojuši doksingu, iepazīstoties tiešsaistē, bet nebija informēti par jēdzienu „doksings”, tāpēc nezināja, ka tieši tas ir noticis.

Aptaujā ir noskaidroti vairāki privātuma apdraudējumi, ar ko lietotāji saskaras, iepazīstoties tiešsaistē. Četrdesmit procenti aptaujāto informēja, ka, sazinoties tiešsaistē, partneris bez atļaujas ir publicējis viņu sarakstes ekrānuzņēmumus, draudējis ar internetā atrastu personisko informāciju, noplūdinājis viņu intīmās fotogrāfijas vai vajājis reālajā dzīvē. Visizplatītākā problēma bija kibervajāšana — 17 % respondentu sacīja, ka sociālajos tīklos viņus ir vajājusi persona, kuru viņi neizvēlējās. 

Apdraudējumi, ar kuriem respondenti saskārušies, iepazīstoties tiešsaistē

„Sociālie mediji un dažādas lietotnes patiešām ir ievērojami atvieglojušas iepazīšanos,” sacīja „Kaspersky” drošības eksperte Anna Larkina. „Internetā var atrast mūža mīlestību, bet diemžēl ir arī roboti un krāpnieki, kas iepazīšanās platformās meklē laupījumu. Lūk, kāpēc, sazinoties ar kādu tiešsaistē, ir svarīgi tomēr neaizmirst digitālā privātuma pamatnoteikumus. Lai droši iepazītos tiešsaistē, es iesaku neizpaust personu identificējošu informāciju, piemēram, savu tālruņa numuru, atrašanās vietu, mājas un darba adresi utt. Novēršot apdraudējumus tik agrīnā stadijā, varēsit bez bažām iepazīties tiešsaistē.” 

Ieteikumi, lai jūsu personiskā informācija būtu aizsargāta:

• Atbildīgi rīkojieties ar personas datiem tiešsaistē.
• Lai līdz minimumam samazinātu iespēju, ka jūsu datus bez jūsu ziņas koplieto vai glabā trešāss personas un ne tikai, vienmēr pārbaudiet atļauju iestatījumus lietotnēs, kuras izmantojat.
• Izmantojiet divfaktoru autentifikāciju. Atcerieties, ka ir drošāk izmantot lietotni, kas ģenerē vienreizējus kodus, nekā saņemt otro faktoru īsziņā. Ja ir vajadzīga papildu drošība, iegādājieties aparatūras 2FA atslēgu.
• Izmantojiet nekļūmīgu drošības risinājumu, lai katram kontam ģenerētu un aizsargātu unikālu paroli, un nepadodieties kārdinājumam atkārtoti izmantot vienu un to pašu paroli.
• Lai uzzinātu, vai ir apdraudēta kāda no parolēm, ko izmantojat, lai piekļūtu tiešsaistes kontiem, izmantojiet, piemēram, rīku „Kaspersky Security Cloud”. Tā kontu pārbaudes līdzeklis ļauj lietotājiem pārbaudīt, vai kontos nav notikusi datu noplūde. Ja tiek konstatēta noplūde, programma sniedz informāciju par datu kategorijām, kas var būt publiski pieejamas, lai cietušais var attiecīgi rīkoties.
• Vienmēr apdomājiet, kā citi var interpretēt vai izmantot saturu, ko publicējat internetā.