Agita Bērziņa
Pirmais marts Alūksnē un tās apkārtnē.
Aiz loga balta zeme. Pa nakti krietni sasnidzis. Patiesībā skaisti. Pirmais pavasara mēnesis sevi pieteicis. Lai nu kā ziema pamazām saraujas, tomēr līdz pavasara sākumam vēl gana laika lai var var izmantot ziemas piedāvātos priekus.
Izeju ārā, ielas piesnigušas, jumti apsniguši, kā jau pēc kārtīgas snigšanas. Tomēr, Alūksne nav iemigusi brauc mašīnas, turpat redzu arī sētnieces rosāmies. Eju un priecājos, ka patiesībā tik auksts nemaz nav jūtos ļoti labi kopā ar Mātes Dabas piedāvāto prieku, kas ir veselīgs pat ļoti, nav putekļu, nav arī slidens un dzirdu arī putnu čivināšanu. Eju garām Darba ielai, bibliotēkai, Jāņukalniņam, līdz Dores kalnam un tālāk ,kur beidzas Alūksne. Manī pamodušās visas maņas, eju un vēroju dabu.
Ēnas kļuvušas zilganākas, bērzi brūngani. Naktis gan vēl auj sudraba zābakus un kupenas arī netaisās sarukt. Taču saule kaut arī tikai nojaušama tomēr pavisam citāda, dāsnāka. Būsim jau ievērojuši, ka katram gadalaikam piemīt sava smarža, starojums. Taču pavasaris ir kaut kas īpašs. Tas nāk ar jaunām domām, satraukumu, dvēseles nemieru. Sākas zemes atmoda. Cilvēka domās ienāk gaišums. Paātrinās vielmaiņa, asinis virmo, uzplaukt mīlestība. Tieši pavasarī jāsāk lieli darbi, tad pazudīs depresija un tās kaites, kuras nomocīja ziemā. Kas no ziemas paliks pāri?
Atmiņas par to ko darījām. Bet tās vairs nebūs tikai atmiņas, bet gan pakāpiens, uz kura nostājoties, var paskatīties jau tālāk. Pavasarim ir vienalga, kāds mums noskaņojums. Pavasaris pēc dabā noteiktās kārtības atnāks. Tomēr pasīviem labāk nepalikt, domāsim par nākotni, par pirmo vagu tīrumā, ko sēsim siltumnīcā uz lauka. Sapurināsimies paši.
Mani putni jau dzied un mani dārzi jau ziedus gaida. Vēl kupenās kovārņi staigā, kāds kaķis aizlien garām. Ezera krastā sniegi krājas, bet Cepurīte gaida pavasara elpu.
Metīsim ārā veco nederīgo, no savām domām- iztīrīsim māju. Drīz jau varēs no baudīt sulas no kļavas no piesaulē auguša bērza. Arī putni drīz atgriezīsies no tālajām zemēm. Mēs viņus varam iepriecināt ar jaunu putnu būrīti. Vēl jau gan tikai marta sākums, bet cik nu ilgi, un strauti čalos. Pavasara saule modina un rosina uz darbu dārzā, laukā. Rosina uz pārdomām.
Marts. Tā senākie nosaukumi ir sērsnu, baložu, gavēņu mēnesis. Jaunākais nosaukums- pavasara mēnesis.
Sakām vārds par martu: „Ko marts negrib, aprīlis izdara’’. Ir arī laika un ražas prognozējumi. Lai gads būtu auglīgs, vajadzīgs sauss marts, mitrs aprīlis un pavēss maijs.
Kaķis, kas martā saulītē sildās, aprīlī līdīs uz krāsns; arkls, kas martā iecelts tīrumā, aprīlī no tā būs atkal jāizceļ. Cik martā miglainu dienu, tik vasarā lietus dienu. Marta pērkoni sola ogu bagātību.
Marts ir bagāts ar īpašām dienām.
2. marts- Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena. Arī piedošanas diena.Meteņi( kristiešu)
5. martā- Pelnu diena(kristiešu)
8. marts- Starptautiskā sieviešu diena.
17.marts- Ģertrūdes diena. Šajā dienā neiesaka uzsākt svarīgus darbus- nešūt un netīt kamolus, tad vasarā čūskas kā kamoli tīšoties ap kājām. Neiesaka arī rosīties pa dārzu vai siltumnīcu, jo tad to pastiprināti kurmi cels dārzu un labību., arī svētā Patrika diena un Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena.
20. marts- pavasara sākums.
21.marts- Benedikta diena. Katoļticīgie šo dienu svin par godu klostera priekšniekam Benediktam, kurš miris 543. gadā Montekasīno.
25. marts- Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena., Arī Māras diena pavasara atmodas laiks.
27.martā- Starptautiskā teātra diena.
30.martā pāreja uz vasaras laiku(pulksteņa rādītājs jāpagriež vienu stundu uz priekšu.
Paliek silti, gana esmu gājusi, iemūžinājusi redzēto un iespaidiem bagāta atgriežos mājās, bet pa to laiku ielās sniegs jau sācis pārvērsties peļķēs. Bet sniega vēl pietiek.
Marts sevi ir pieteicis un ejot garām ābelei mierinu- Ābele, vecā ābele stiprā!
Vēl ar pavasari apsveikt nevaru.
Ābele vecā, ābele stiprā
Paraugies apkārt vēl sniegos viss…
Ābele, raugi, ābele, lūko
Saule no mākoņiem brien!
Drīz tā klusumu izdeldēs dūko
Steigšot tevi ziedonī sveikt!
Gaidīsim! Gan jau viss notiks savā laikā!
Būsim garā stipri, palīdzēsim sev un tiem, kuriem tas nepieciešams.
Ieva Pētersone, teksts un foto
Reklāma