Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Pasaules gājputnu dienā aicina ziņot par gājputnu novērojumiem

Bišu dzenis/ Armands Majevskis

Sagaidot Pasaules gājputnu dienu 8. maijā, Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina vērot gājputnu atgriešanos un reģistrēt savus gājputnu novērojumus, īpaši mudinot to darīt bērnus un jauniešus. Tā ir iespēja piedalīties starptautiskā gājputnu atgriešanās programmā “Dzīvais pavasaris”, vēsta Kitija Balcare, Latvijas Ornitoloģijas biedrības īstenotā projekta “Dzīvais pavasaris” koordinatore Latvijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Pavasara atnākšana daudziem no mums bieži vien saistās ar pirmajiem cīruļa treļļiem vai ķīvītes saucienu. Tas ir labs laiks, lai iemācītos atpazīt Latvijai raksturīgos putnus dabā. Lai šo pavasara un gājputnu atgriešanās gaidīšanas prieku atvieglotu, jaunizdotajā publikācijā “Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980-2017” esam pie katras putnu sugas norādījuši arī aptuveno gājputna atgriešanās jeb atlidošanas laiku Latvijā, kas izskaitļots kā vidējais rādītājs desmit gadu griezumā,” stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs Andris Dekants, vēstot, ka 7. maijs vidēji ir svīres atlidošanas laiks, bet Pasaules gājputnu diena – 8. maijs – griezes, brūnās čakstes, mazā svilpja, zaļās vārnas, bišu dzeņa atgriešanās datums.

Pasaules gājputnu dienu maija otrajā nedēļā starptautiski atzīmē kopš 2006. gada ar mērķi pievērst uzmanību gājputnu aizsardzībai, savukārt starptautiskās iniciatīvas “Dzīvais pavasaris” mērķis ir rosināt bērnos interesi par putniem un to aizsardzību, ļaujot piedzīvot putnu migrācijas burvību pašu acīm.

Kā skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus, Eiropā kopumā tālie migranti, ar to saprotot putnus, kas pārziemo galvenokārt Āfrikā (izņemot mazo svilpi, kas ziemo Indijā) un kas Latvijā atgriežas visvēlāk, ir apdraudēti visvairāk: “Ziemošanas vietās tos apdraud zemes lietojuma pārmaiņas, migrāciju ceļā – Sahāras tuksneša izplešanās un medības, un arī ligzdošanas vietās – Latvijā – tie nereti cieš no dzīvotņu degradācijas. Īpaši jāmin grieze, brūnā čakste un zaļā vārna, kuru populācijas Latvijā sarūk.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Baltie stārķi/ Armands Majevskis

Lai palīdzētu apzināt izmaiņas gājputnu populācijās, bērni un jaunieši, viņu ģimenes, draugi un skolotāji vairāk nekā 50 valstīs Eiropā, Āzijā un Āfrikā aicināti reģistrēt gājputnu – baltā stārķa, bezdelīgas, svīres, dzeguzes, krastu čurkstes, smilšu tārtiņa, bišu dzeņa – novērojumus starptautiskās programmas “Dzīvais pavasaris” vietnē https://bit.ly/3bEDlFB, vēstot arī pārējo valstu dalībniekiem par to, cik un kādi gājputni un kuros novados novēroti Latvijā. Savukārt pārējo putnu sugu novērojumus, neatkarīgi no gadalaika, ikviens aicināts reģistrēt dabas novērojumu portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv.

Publikācijā “Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Putnu skaits, izplatība un to pārmaiņas” 512 lappusēs apkopota informācija par visām vairāk nekā 220 Latvijā ligzdojošo putnu sugām un to skaita un izplatības pārmaiņām. Tā ir uzskatāma par pēdējās desmitgadēs apjomīgāko un informatīvi bagātāko izdevumu par putniem Latvijā. Grāmata pieejama iegādei SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” internetveikalā www.kartes.lv, lielākajās grāmatnīcās Latvijā un SIA “Motacilla” internetveikalā www.motacilla.lv.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.