Pagājušais gads bijis siltākais novērojumu vēsturē. Alūksnē bijis trešais vējainākais pavasaris

Latvijā 2020.gadā vidējā gaisa temperatūra bija +8,8 grādi pēc Celsija, kas bija par 2,4 grādiem virs normas, tādējādi tas kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē kopš 1924.gada, par 0,6 grādiem pārspējot 2019.gada rekordu, aģentūru LETA informēja VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Pelēķe.

Praktiski visā valstī gaisa temperatūra bija vairāk nekā divus grādus augstāka par normu. Līdz ar to trīs siltākie gadi novērojumu vēsturē Latvijā ir bijuši kopš 2015.gada.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020.gadā bija 641,5 milimetri (mm), kas ir par 7% mazāk nekā gada norma 692,3 mm. Lai gan nokrišņu daudzums 2020.gadā bija mazāks par normu, tas bija mitrākais no pēdējiem trīs gadiem. Visvairāk nokrišņu bija Rucavā – 852,2 mm, bet vismazāk nokrišņu bija Zīlānos – 491,6 mm.

Pelēķe informēja, ka 2020.gads bija vējaināks nekā ierasti. Gada vidējais vēja ātrums Latvijā bija 3,6 metri sekundē (m/s), kas ir 0,4 m/s virs gada normas. Liepājā 12.martā tika novērotas visstiprākās vēja brāzmas pagājušajā gadā – 34,1 m/s, kas ir visstiprākās Latvijā reģistrētās vēja brāzmas pēdējos piecos gados.

Latvijā 2020.gads bija saulaināks nekā vidēji 1983.- 2019.gadu periodā. Vislielākā novirze Saules spīdēšanas ilgumā bija valsts centrālajos rajonos – līdz 240 stundām, bet vismazāk virs 1983.- 2019.gadu vidējā pērn Saule spīdēja vietām Vidzemē un Latgalē – vien 40 stundas vairāk kā ierasts.

Pagājušais gads iesākās ar ekstremālu siltumu. Latvijā 2019./2020.gada ziemas vidējā gaisa temperatūra bija +2,7 °C, kas ir 5,7 grādi virs normas, kļūstot par siltāko ziemu novērojumu vēsturē un par 1,7 grādiem pārspējot 1924./1925.gada ziemu.

Kopumā pagājušā gada ziema bija piektā ziema kopš 1924.gada ar vidējo gaisa temperatūru virs nulles. Janvārī katru dienu visā valstī gaisa temperatūra pakāpās virs 0, arī februārī daudzviet diennakts maksimālā temperatūra bija virs 0. Gada pirmajos divos mēnešos tika novēroti 182 no 394 pērn stacijās reģistrētajiem diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordiem, kā arī janvāris, ar vidējo gaisa temperatūru +3,1 grādi, bija siltākais novērojumu vēsturē, bet februāris ar +2,2 grādiem bija otrs siltākais, atpaliekot vien no 1990.gada februāra.

2019./2020.gada ziema Latvijā ar nokrišņu daudzumu 153,7 mm bija 8% mitrāka par normu. Janvāris bija par 28% sausāks par normu, bet februāris ar 60,1 mm (63% virs normas) bija ceturtais mitrākais februāris novērojumu vēsturē, turklāt Pāvilostā nokrišņu daudzums sasniedza 121,8 mm, kas ir trešais lielākais Latvijā reģistrētais februāra nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē.

Pirmo reizi pēdējos vismaz 60 gados vairākās novērojumu stacijās visas ziemas garumā nebija sniega sega. Bez sniega segas ziema tika pavadīta Ainažos, Jelgavā, Kolkā un Ventspilī, savukārt Liepājā, Pāvilostā un Rucavā sniega sega kopumā bija vien uz dažām stundām, atgādināja Pelēķe.

Pavasara sākums, līdzīgi kā aizgājusī ziema, bija siltāks par normu, tomēr, pavasarim turpinoties, gaisa temperatūra vairāk turējās zem normas. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +2,9 grādi, bija vienīgais pavasara mēnesis, kas bija siltāks par normu un kļuva par sesto siltāko novērojumu vēsturē kopš 1924.gada.

Aprīlis bija 0,1 °C vēsāks par normu (vidējā gaisa temperatūra +5,6 °C), savukārt maija vidējā gaisa temperatūra +9,5 °C bija 1,9 °C zemāka par normu, 2020.gada maijam esot pirmajam kopš 1999.gada, kad vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par +10 °C. Pavasara minimālā gaisa temperatūra -10,3 °C 23.martā Daugavpilī un Zosēnos bija arī visa gada minimālā gaisa temperatūra. Tā ir augstākā gada minimālā gaisa temperatūra kas reģistrēta pēdējos vismaz 60 gados, iepriekš visaugstākā gada minimālā gaisa temperatūra bija reģistrēta 1974.gadā -17,5 °C.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā pavasarī bija 112,6 mm, kas ir 8% zem sezonas normas 122,7 mm.

Pavasaris Latvijā ar vidējo vēja ātrumu 3,7 m/s bija 0,5 m/s vējaināks par normu. Bauskā un Jelgavā šis ir vējainākais pavasaris kopš 1966.gada, Ventspilī šis ir otrs vējainākais pavasaris, bet Alūksnē – trešais. 12.martā Liepājas ostā tika novērotas visstiprākās vēja brāzmas pērn 34,1 m/s, kas ir arī visstiprākās reģistrētās vēja brāzmas Latvijā pēdējos piecos gados.

Vasaras vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,2 °C, kas ir 1,0 °C virs vasaras normas. No vasaras mēnešiem siltākais bija jūnijs, kas ar vidējo gaisa temperatūru +18,1°C, kas ir 3,3 °C virs normas, kopā ar 1999.gada jūniju bija otrs siltākais jūnijs novērojumu vēsturē kopš 1924.gada. Jūnija vasarīgo karstumu pavadīja bieži negaisi ar krusu.

Jūlijā un augustā gaisa temperatūra lielākoties bija zem normas, jūlijam Latvijā esot 1 °C vēsākam par normu, bet augusts kopumā bija 0,7 °C siltāks par normu. Vasarā tika reģistrēti lielākā daļa no 2020.gadā novērotajiem diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordiem (deviņi no 14), lai gan šī bija pirmā vasara kopš 2014.gada, kurā gaisa temperatūra nebija zemāka par +1,0 °C.

2020.gadā bija mazākais vasaras dienu un tropisko nakšu skaits pēdējos trīs gados – vasaras dienas bija no sešām Kolkā līdz 38 Daugavpilī, bet tropiskās naktis bija tikai Rīgā 25. un 26.jūnijā. Gada maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C, kas novērota 18.jūnijā Skultē, ir zemākā gada maksimālā gaisa temperatūra kopš 2009.gada – netipiski vissiltākajam gadam novērojumu vēsturē, piebilda Pelēķe.

Pagājusī vasara ir mitrākā kopš 2017.gada, bet tik un tā bija sausāka par normu. Vidēji Latvijā kopējais vasaras nokrišņu daudzums bija 215,0 mm, kas ir 5% zem gadalaika normas (225,7 mm). Vismitrākais vasaras mēnesis bija jūnijs – vidēji Latvijā nolija 91,1 mm, kas ir 24% virs mēneša normas jeb 73,3 mm. Jūnija pēdējās divās diennaktīs bija īpaši stipri nokrišņi, kuru laikā Rūjienā 29.jūnija diennakts nokrišņu daudzums bija tuvu tādam, kas gaidāms reizi 50 gados, bet 30.jūnijā Jelgavā un Ainažos – reizi 20 gados.

Rudens vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,9 °C, kas ir 3,2 °C virs normas, rudenim kļūstot par siltāko novērojumu vēsturē kopš 1924.gada, par 0,2 °C pārspējot 1934.gada rudeni. Ne tikai gadalaiks kopumā, bet arī rudens mēneši atsevišķi bija starp siltākajiem novērojumu vēsturē.

Septembris ar vidējo gaisa temperatūru +14,5 °C bija trešais siltākais, atpaliekot no 1934. un 2018.gada septembriem, oktobrī vidējā gaisa temperatūra bija +9,8 °C, esot otrajam siltākajam oktobrim, piekāpjoties vien 1967.gada oktobrim par 0,1 °C, savukārt novembris bija siltākais novērojumu vēsturē, par 0,2 °C pārspējot 1928.gada novembri.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020.gada rudenī bija 178,1 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas jeb 201 mm. Visi rudens mēneši bija sausāki par normu.

Latvijā rudenī vidējais vēja ātrums bija 3,5 m/s, kas ir 0,2 m/s virs normas. Kopumā 15 diennaktīs kādā no novērojumu stacijām rudenī maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku 20 m/s, bet gadalaika visstiprākās vēja brāzmas 28,5 m/s 19.novembrī tika novērotas Liepājā.