Latvijas Ornitoloģijas biedrība laidusi klajā grāmatu “Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Putnu skaits, izplatība un to pārmaiņas”. Publikācija, kuras 512 lappusēs apkopota informācija par visām vairāk nekā 220 Latvijā ligzdojošo putnu sugām un to skaita un izplatības pārmaiņām, uzskatāma par pēdējās desmitgadēs apjomīgāko un informatīvi bagātāko izdevumu par putniem Latvijā.
Grāmatas autori ir Viesturs Ķerus, Andris Dekants, Ainārs Auniņš un Ieva Mārdega, taču tajā apkopotā informācija balstīta uz vairāku simtu Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedru un citu putnu pazinēju ievākto informāciju daudzu gadu garumā. Katrai putnu sugai veltīto grāmatas atvērumu ilustrē arī paša putna un tā tipiskas ligzdošanas dzīvotnes fotogrāfijas, kuras grāmatai dāvinājuši vairāk nekā 40 fotogrāfi.
“Šī neapšaubāmi ir vērienīgākā publikācija par Latvijas putniem, kāda pēdējās desmitgadēs izdota. Tā ietver svarīgāko informāciju par Latvijas ligzdojošo putnu skaita un izplatības pārmaiņām, vienlaikus iezīmējot arī trūkumus mūsu pašreizējās zināšanās,” norāda grāmatas līdzautors Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus.
Ligzdojošo putnu izplatība t.s. ligzdojošo putnu atlantu ietvaros Latvijas mērogā kartēta četras reizes: 1980.–1984., 1985.–1989., 2000.–2004. un 2013.–2017. gadā. Līdz šim tikai pirmais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (1980–1984) izdots grāmatā, bet jaunajā izdevumā apkopoti visu četru pētījumu rezultāti, tā dodot iespēju novērtēt, kā mainījusies ligzdojošo putnu izplatība no 20. gadsimta 80. gadiem līdz mūsdienām. Balstoties uz šiem datiem novērtēta arī ligzdojošo putnu sugu apdraudētības pakāpe. Grāmatā atspoguļotas arī putnu populāciju lielumu pārmaiņas, balstoties uz sistemātiskām ligzdojošo putnu uzskaitēm. Grāmatā dokumentēts, piemēram, baltā gārņa, jūras ērgļa, dzērves un vidējā dzeņa populācijas uzplaukums, kamēr zaļās vārnas, dzeltenās cielavas, vistu vanaga, mājas zvirbuļa un citu sugu izplatība Latvijā norādītajā laika posmā ir samazinājusies.
“Šī grāmata būs vērtīgs informācijas avots gan dabas aizsardzības speciālistiem, gan vienkārši putnu draugiem, bet jo īpaši ceru, ka tā būs pamatakmens un pamudinājums turpmākiem pētījumiem, lai izzinātu Latvijas putnu populācijas un tās ietekmējošos faktorus,” uzsver Viesturs Ķerus.
Daudzu gadu gaitā informācijas ievākšanu un datu apkopošanu atbalstījusi virkne privātpersonu, uzņēmumu, organizāciju, valsts iestāžu, tostarp, starptautiskās dabas aizsardzības organizāciju savienības “BirdLife International” partneri Zviedrijā “BirdLife Sverige” un Nīderlandē “Vogelbescherming Nederland”, arī Latvijas vides aizsardzības fonds, Dabas aizsardzības pārvalde, grāmatu papīra zīmols “Arctic Paper” un citi.
Informāciju sagatavoja: Kitija Balcare, Latvijas Ornitoloģijas biedrības komunikācijas speciāliste
Reklāma