Alūksniešiem.lv redakcija
Latvijā 92% skolēnu ir sasnieguši pamata un augstāku līmeni radošajā domāšanā, kas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs (78%) un ir otrs augstākais īpatsvars pasaulē aiz Singapūras, rāda Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2022. gada cikla radošās domāšanas pētījuma rezultāti.
No 64 pasaules valstīm, kas piedalījās radošās domāšanas testā, Latvija ir starp 12 augstākā snieguma
valstīm. Latvijas skolēnu sniegums ierindojas 9. vietā vai 5. vietā, vērtējot valstis ar vienādu punktu
skaitu augstākā snieguma grupā. Latvijas skolēniem labāk veicies uzdevumos, kas ietver rakstveida
un vizuālo izpausmi, salīdzinot ar sociālo un zinātnisko problēmu risināšanu.
“Prieks, ka mūsu skolēni vienā no nozīmīgākajiem starptautiskajiem salīdzinošajiem izglītības pētījumiem sevi apliecinājuši kā radoši domātāji. Mūsdienu pasaulē radošums līdztekus kritiskajai un analītiskajai domāšanai ir visaugstāk vērtētā prasme, un sakām paldies skolotājiem, kuri rosina mūsu skolēnus attīstīt šīs kompetences. Dati rāda, ka esam saviem skolēniem nodrošinājuši labas radošās domāšanas pamata prasmes, tomēr vēl nepieciešams strādāt pie izcilību veicināšanas. Šajā ziņā Baltijas valstu vērtējumā mūs apsteigusi Igaunija, kas šajā pētījumā kopumā sasniegusi augstākos rezultātus starp Eiropas valstīm. Tāpat PISA dati rāda, ka nepieciešams vairāk domāt par to, kā harmoniski attīstīt radošumu ne tikai kultūras jomā, bet arī sociālo un zinātnisko problēmu risināšanā,” pētījuma rezultātu paziņošanā akcentēja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Radošās domāšanas novērtējums ir daļa no PISA 2022. gada cikla pētījuma. Rita Kiseļova, PISA pētījuma vadītāja Latvijā, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta direktore, atzīmēja, ka PISA pētījuma izpratnē radošās domāšanas kompetence ir spēja produktīvi iesaistīties ideju radīšanā, izvērtēšanā un uzlabošanā, kas var radīt oriģinālus un efektīvus risinājumus, zināšanu attīstību un izdomas izpausmes.
PISA 2022 radošās domāšanas testa uzdevumi bija balstīti četru dažādu jomu kontekstos: rakstiskā un
vizuālā izpausme, kā arī sociālo problēmu un zinātnisko problēmu risināšana. Latvijas augstais īpatsvars ar skolēniem, kuri sasnieguši vismaz pētījuma pamata līmeni, nozīmē, ka 92% skolēnu, mazākais, spēj ģenerēt atbilstošas idejas vienkāršiem vai vidēji sarežģītiem radošās izpausmes un problēmu risināšanas uzdevumiem, kā arī demonstrē spēju radīt oriģinālas idejas vai risinājumus pazīstamu uzdevumu kontekstos.
Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas skolas nodrošina augstu radošās domāšanas kompetenci visiem skolēniem – atšķirība starp augsta un zema sociālekonomiskā statusa skolēnu sniegumu Latvijai ir vismazākā starp visām pētījuma dalībvalstīm. Šis rezultāts sasaucas ar jau iepriekš publicēto PISA 2022 rezultātu izvērtējumu, kurā Latvijas izglītības sistēma nosaukta par vienu no 10 taisnīgākajām starp 80 pētījuma dalībvalstīm, jo nodrošina augstu sociālekonomiskā taisnīguma līmeni un pamatprasmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs lielai daļai 15 gadus jauno skolēnu.
PISA 2022 vērtēta arī skolēnu attieksme pret radošo domāšanu. Starp augstākā snieguma valstīm
Latvijā, kurai seko Igaunija un Dānija, ir augstākais skolēnu īpatsvars ar izaugsmes domāšanu radošumā (52,4%). Tas nozīmē, ka vairāk nekā puse mūsu skolēnu uzskata, ka radošo domāšanu iespējams attīstīt. Kopumā rezultāti liecina, ka visās OECD valstīs skolēniem, kuri uzskata līdzīgi, pētījumā bijis augstāks sniegums nekā tiem, kuri domā, ka savu radošumu nevar mainīt. Tāpat labāki rezultāti bijuši tiem skolēniem, kuru skolotāji augstu vērtē radošumu, jo īpaši uzdevumos, kas prasa ideju izvērtēšanu un pilnveidošanu.
Rīgas 72. vidusskolas direktors, Skola2030 mācību satura izstrādes vadītājs Pāvels Pestovs un jaunrades un uzņēmējspējas izglītības satura eksperte Ilze Mazpane rezultātu prezentācijā iezīmēja vairākus veidus, kā Latvijas skolās jau pašlaik tiek attīstīta skolēnu radošā domāšana. Jomas praktiķi akcentēja, ka jaunrade un uzņēmējspēja Latvijas izglītības saturā ir caurviju prasmes, kas, izmantotas dažādās mācību jomās, nostiprina skolēnu spējas tās pielietot patstāvīgi un visdažādākās situācijās, tostarp sarežģītās un neparedzamās, sagatavojot mūsu bērnus 21. gadsimta izaicinājumiem.
Radošās domāšanas kompetence PISA pētījumā izvērtēta pirmo reizi. Iepriekš Latvijas skolēni
piedalījušies PISA pētījumos, kuros līdztekus galvenajām skolēnu kompetencēm – lasīšanai, matemātikai un dabaszinātnēm – vērtēta skolēnu spēja risināt problēmas sadarbojoties, kā arī finanšu un globālā kompetence.
Informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa.
Reklāma