Kalendārā iekļauj jaunas atceres dienas

3. jūlijā spēkā stājās likuma grozījumi, kas nosaka vairākas jaunas atceres dienas – Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu, Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, 2013.gada 21.novembra traģēdijas atceres dienu, kā arī jaunu atzīmējamo dienu – Valsts valodas dienu. Izmaiņas ieviestas līdz ar grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām.”

Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena – 2. martā

Par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu ir noteikts 2.marts, jo 1945.gadā 2.martā Viļakas (bijušā Abrenes) apriņķa Stompaku purva salās notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē. Toreiz apmēram 350 Latgales mežabrāļu izcīnīja smagu kauju ar uzbrūkošā čekas karaspēka skaitlisko pārspēku, paliekot nesakauti un organizēti atkāpjoties, izvairījās no draudošā aplenkuma un papildu zaudējumiem. Likumprojekta autori norādījuši, ka, pieminot latviešu tautas pretošanos padomju okupācijas varai 50 gadu garumā, ir vienlīdz svarīgi atbilstoši novērtēt kā nevardarbīgo, tā arī bruņoto pretošanos.

Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena – 17. martā

17.marts ir noteikts par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, jo šajā dienā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944.gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas valsts neatkarības faktiskā atjaunošana.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šī atceres diena dos turpmāk iespēju godināt:

• pirmās pretestības grupas PSRS okupācijai 1940.gadā;
• Latvijas diplomātisko dienestu ārvalstīs un daudzos trimdas darbiniekus Rietumos, kas uzturēja dzīvu Latvijas prasību pēc taisnīguma;
• Latvijas Centrālo padomi;
• cilvēkus, kuri izvairījās no mobilizācijas okupācijas varas bruņotajos spēkos un glāba okupācijas varas vajātos cilvēkus;
• bēgļu pārcēlājus pāri jūrai;
• nacionālos partizānus un nevardarbīgās pretošanās varoņus, kuri cīnījās par vienu mērķi – 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Šajā datumā iecerēts aicināt sabiedrību godināt un atcerēties visus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus.

2013.gada 21.novembra traģēdijas atceres diena

Savukārt 21.novembrī ikviens aicināts atminēties 2013.gada 21.novembrī notikušo traģēdiju, kad, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Atceres diena ir piemiņas un cieņas apliecinājums visiem traģēdijas upuriem, lai atgādinātu sabiedrības kopējo atbildību un nepieļautu šādu traģēdiju atkārtošanos nākotnē.

Jauna atzīmējamā diena – Valsts valodas diena

15.oktobris noteikts par Valsts valodas dienu, jo 1998.gada 15.oktobrī Saeima Satversmes 4.pantā nostiprināja, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, atzīmējot Valsts valodas dienu, tiks uzsvērta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālā nozīme saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un valstiskuma pastāvēšanā.