Līga Vīksna
Kas dārza labā paveicams vasaras izskaņā un kādu rudens mēslojumu augsnei izvēlēties? Šie jautājumi nodarbina ne vienu vien dārzkopi. Šoreiz padomus sniedz “K Senukai” iepirkšanās centra “Ozols” augu speciāliste Līna Spure.
Stāda pavasarī, mēslo rudenī
Rudenī pareizi sagatavota augsne pavasarī būs jāmēslo tikai ar specializēto mēslojumu konkrētajai kultūrai. Savukārt daudzgadīgajiem augiem rudens mēslojums palīdz vieglāk pārlaist ziemu.
“Var izmantot gan organisko mēslojumu – kūdru, kūtsmēslus, putnu mēslus, gan minerālmēslojumu, piemēram, superfosfātu. Derēs arī gatavie koncentrāti, kas lieliski bagātinās augsni. Siltumnīcu augsnes atjaunošanai daudzi dod priekšroku augu siderātiem jeb zaļajam mēslojumam: rudenī iesēj auzas, sinepes, lupīnas, āboliņu vai citu zaļo kultūru un, augiem sasniedzot 10 centimetru augstumu, to iestrādā augsnē kā dabisku mēslojumu. Tiesa, šiem sējas darbiem vēl ir drusku par agru, jo augiem nedrīkst ļaut izaugt tik lieliem, lai tie uzziedētu,” stāsta L. Spure.
Siltumnīcas jādezinficē un jāmēslo
Pēc ražas novākšanas siltumnīcā ieteicams veikt gan dezinficēšanu, gan mēslošanu. Siltumnīca jādezinficē līdzīgi kā pavasarī – ar Bordo šķidrumu, kas ir vara sulfāta un dzēsto kaļķu maisījums, vai tīro vara sulfātu jeb vitriolu. Tad viss ir gatavs mēslošanai.
“Ja negribas pašam nodarboties ar mēslojuma jaukšanu, labs risinājums ir augsnes koncentrāts, kurā jau iestrādāts viss vajadzīgais. Jārēķinās, ka viens 50 litru maiss parasti paredzēts apmēram 500 litriem augsnes, tātad mazā siltumnīcā 3×4 metru izmērā ar vienu maisu pilnīgi pietiek. Precīza proporcija katram ražotājam var nedaudz atšķirties, bet lielākoties tā ir attiecība 1:10. Pavasarī atliks vien vēlreiz dezinficēt siltumnīcu, un tā būs gatava stādīšanai,” viņa saka.
Jāsamazina slāpekļa daudzums
To dārza daļu, kas katru gadu tiek apstādīta no jauna, mēslo līdzīgi kā siltumnīcu. Var izmantot gan superfosfātu, augsnes koncentrātu, gan arī kūtsmēslus ar kūdru. Noteikti nevajadzētu aizmirst arī par daudzgadīgajiem augiem – augļu kokiem, dekoratīvajiem un ogu krūmiem.
“Kompleksā mēslojuma sastāvā vienmēr ir trīs galvenie elementi – slāpeklis, fosfors un kālijs. Uz iepakojuma to apzīmē ar marķējumu NPK, kam seko cipari, kuri norāda, cik procentu attiecīgā elementa ir šajā maisījumā. Atšķirībā no mēslojuma, ko augi saņem pavasarī, jāizvēlas tāds, kurā ir mazāk slāpekļa. Slāpeklis veicina auga zaļo daļu augšanu, bet rudenī augiem lapas ir jānomet. Rudens mēslojumā būs apmēram 5% slāpekļa, 15–20% fosfora un tikpat daudz kālija,” skaidro L. Spure.
Mazas rūpes lieliskam rezultātam
Augi, kurus uz ziemu piesedz ar mulču vai kūdru, pagaidām vēl nav jāgatavo ziemas guļai. Sākoties rudens lietavām, mulča samirks un aukstumā nevarēs augu pasargāt, tāpēc tā jāuzber vēlāk.
“Pašlaik ir piemērots brīdis, lai savāktu veco mulču un vēlreiz apravētu augus. Vēlāk augiem varēs uzkaisīt magnija sulfātu un piesegt ar svaigu mulču vai kūdru. Tāpat šobrīd ir īstais laiks apstrādāt dārzu ar fungicīdiem pret miltrasu, lapu plankumainību. Rozēm, kam uz lapām veidojas melni pleķīši, vai bumbierēm, kam metas oranža rūsa, šīs lapas ir jānorauj un jāsadedzina. Ja tās paliks zemē, sēnīte nokļūs augsnē, un nākamgad atkal cīnīsieties ar to pašu problēmu. Tāpat pirms augsnes mēslošanas ir jānovāc viengadīgie vīteņaugi, kuri jau noziedējuši un kļuvuši sausi.”
Reklāma