Iepazīšanās tiešsaistē ēnas puse: privātas informācijas izpaušana un vajāšana

Pēdējos gadu desmitos pasaule ir strauji pārgājusi uz ikdienišķu darbību, tostarp iepazīšanās, digitalizāciju. Dažās valstīs iepazīšanās lietotnes ir kļuvušas par vispopulārāko ļaužu satikšanās veidu, savukārt pāru saskarsme mūsdienās gandrīz nav iedomājama bez sociālajiem medijiem. Tomēr medaļai ir arī otra puse: kad mīlestība pāriet digitālajā vidē, par nopietnu problēmu kļūst personas datu vākšana un publiskošana (ko dēvē arī par doksingu). „Kaspersky” darbinieku grupa veica aptauju, kurā noskaidroja galvenos apdraudējumus un bažas, ar ko lietotāji saskārušies, iepazīstoties tiešsaistē. Tādējādi uzņēmuma eksperti uzzināja, ka sestdaļa lietotāju ir piedzīvojusi doksingu, kad iepazinās tiešsaistē.

Līdz ar sociālo tīklu un iepazīšanās lietotņu izplatīšanos saskarsme ir kļuvusi vienkāršāka, ātrāka un daudz ērtāka. Tomēr saskaņā ar „Kaspersky” pētījumu puse (54 %) respondentu atzīst, ka iepazīšanās lietotnes viņiem ir atvieglojušas iepazīšanos, bet 55 % apgalvo, ka baidās no vajāšanas, ko varētu veikt internetā satikta persona, un tās ir vienas no doksinga sekām.

Pārmērīga atklātība iepazīšanās lietotnēs un sociālajos medijos nākotnē var izraisīt lielas problēmas. Lietotāji tiešsaistē atstāj milzīgas identificējošas informācijas pēdas, un šos datus var savākt un izmantot doksētāju labā. Doksētāju piekļuve upura mājas adresei, darbavietai, vārdam, tālruņa numuram utt. palielina risku pārnest apdraudējumus no interneta uz fizisko vidi. Piemēram, sestdaļa (16 %) respondentu atzīst, ka ir piedzīvojuši doksingu. Turklāt ir arī respondenti (11 %), kas piedzīvojuši doksingu, iepazīstoties tiešsaistē, bet nebija informēti par jēdzienu „doksings”, tāpēc nezināja, ka tika doksēti.

Pētījums atklāj arī sīkāku informāciju, ar kādiem privātuma apdraudējumiem lietotāji saskaras, kad iepazīstas tiešsaistē. 40 % aptaujāto atzīst, ka, sazinoties tiešsaistē, partneris bez atļaujas ir publicējis viņu sarakstes ekrānuzņēmumus, draudējis ar internetā atrastu personisko informāciju, noplūdinājis viņu intīmās fotogrāfijas vai vajājis reālajā dzīvē, kas arī ir tiešas doksinga sekas. Visizplatītākā problēma ir kibervajāšana — 17 % respondentu atzīst, ka sociālajos medijos viņus ir vajājusi persona, kuru viņi neizvēlējās.

Apdraudējumi, ar kuriem respondenti saskaras, iepazīstoties tiešsaistē

„Patiešām, sociālie mediji un dažādas lietotnes ir ievērojami atvieglojušas iepazīšanos. Internetā var atrast mūža mīlestību, bet diemžēl ir arī roboti un krāpnieki, kas iepazīšanās platformās meklē laupījumu. Lūk, kāpēc, sazinoties ar kādu tiešsaistē, tik un tā ir svarīgi neaizmirst digitālā privātuma pamatnoteikumus. Lai droši iepazītos tiešsaistē, es iesaku neizpaust personu identificējošu informāciju, piemēram, tālruņa numuru, atrašanās vietu, mājas un darba adresi utt. Apdraudējumu novēršana tik agrīnā posmā ļaus bez bailēm iepazīties tiešsaistē,” komentē „Kaspersky” drošības eksperte Anna Larkina.

Lai jūsu personiskā informācija būtu aizsargāta, „Kaspersky” arī iesaka rīkoties šādi.

• Atbildīgi rīkojieties ar personas datiem tiešsaistē, ievērojot „ Kaspersky” padomus no „Pilnā kontrolsaraksta: kā pasargāt sevi tiešsaistē”.
• Lai līdz minimumam samazinātu iespēju, ka jūsu datus bez jūsu ziņas koplieto vai glabā trešās personas un ne tikai, vienmēr pārbaudiet atļauju iestatījumus lietotnēs, kuras izmantojat.
• Izmantojiet divfaktoru autentifikāciju. Atcerieties, ka ir drošāk izmantot lietotni, kas ģenerē vienreizējus kodus, nekā saņemt otro faktoru īsziņā. Ja ir vajadzīga papildu drošība, iegādājieties aparatūras 2FA atslēgu.
• Izmantojiet nekļūmīgu drošības risinājumu, lai katram kontam ģenerētu un aizsargātu unikālu paroli, un nepadodieties kārdinājumam atkārtoti izmantot vienu un to pašu paroli.
• Lai uzzinātu, vai ir apdraudēta kāda no parolēm, ko izmantojat, lai piekļūtu tiešsaistes kontiem, izmantojiet, piemēram, rīku Kaspersky Security Cloud. Tā kontu pārbaudes līdzeklis ļauj lietotājiem pārbaudīt, vai kontos nav notikusi datu noplūde. Ja tiek konstatēta noplūde, rīks sniedz informāciju par datu kategorijām, kas var būt publiski pieejamas, lai cietušais var attiecīgi rīkoties.
• Vienmēr apdomājiet, kā citi var interpretēt vai izmantot saturu, ko publicējat internetā.