Gulbe: Sliktā graudu raža neietekmēs miltu un miltu izstrādājumu cenu Latvijā

Šī gada sliktā graudu raža nekādā mērā neietekmēs miltu un miltu izstrādājumu cenu Latvijā, tomēr pārtikas cenām kopumā vēl aizvien tiek prognozēts kāpums, aģentūrai LETA atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa apstiprināja, ka līdz ar laikapstākļu ietekmi šogad ir gan zemāks graudaugu ražas apjoms, gan kvalitāte, tostarp lielākoties problēmas ir ar graudu tilpummasu. “Lielākoties lauksaimnieku raža ir uz robežas – ir satraukums vai vispār izpildīsies tilpummasas rādītājs kvalitātē,” komentēja Gulbe.

Vienlaikus viņa sacīja, ka Latvijā graudi tiek saražoti vairāk nekā tiek patērēti, tādējādi liela daļa tiek eksportēta par pasaules cenām.

“Pašlaik cenas ir augstākas nekā pagājušajā gadā – gan graudu, gan arī pēc tam maizes un miltu cenas pieaugs,” skaidroja Gulbe, piebilstot, ka cenu kāpums gaidāms visai pārtikai, ko lielākoties ietekmēs nevis šī gada ražas specifika, bet gan citi nozarei būtisku pakalpojumu sadārdzinājumi – konteineru izmaksas, resursu sadārdzinājumi, cenu kāpums elektrībai, gāzes, un tamlīdzīgi.

Vaicāta vai šī gada raža ietekmēs arī nākamā gada sējmateriāla cenu, Gulbe prognozēja, ka arī sēklas cenu sadārdzinājums būt atkarīgs no pasaules tirgus cenu kāpuma un pieaugošajām izmaksām citos nozarei būtiskos sektoros.

Līdztekus šī gada raža potenciāli būs derīga nākamā gada sējai un tā nebūs jāimportē vairāk nekā citus gadus, jo sēklas atbilstībai ir citi kritēriji, nekā pārtikā izmantojamajiem graudiem.

Jau ziņots, ka Gulbe iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka, ņemot vērā, ka ir paziņots par gāzes un elektrības cenu milzīgu kāpumu, plānoto darbaspēka izmaksu pieaugumu un citus apstākļus, nākas secināt, ka turpmāk sagaidām nevis mērens, bet gan salīdzinoši straujš un šokējošs pārtikas cenu pieaugums.

Gulbe sacīja, ka pasaulē ir augušas labības, eļļas un cukura cenas, kas ir izejviela daudzu pārtikas produktu ražošanai. Pieaugušas ir degvielas cenas un konteineru pārvadājumu izmaksas, kas redzamas produktu cenās veikalu plauktos.

Tāpat ziņots, ka laika apstākļu ietekmē, tostarp lielā karstuma dēļ šogad graudi ir sīki un nokults mazāks ražas apmērs, nekā cerēts, aģentūrai LETA atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Viņš norādīja, ka ziemas kviešu un ziemas rapša raža būs par apmēram 20% mazāka nekā pērn, savukārt ziemas rudziem samazinājums būs par 10%.

Vasarāju ražas samazinājums salīdzinājumā ar 2020.gadu, pēc LLKC speciālistu aplēsēm, varētu būt no 25% līdz 40%.

Balodis pauda, ka vasaras kviešiem un vasaras miežiem raža varētu būt par 35% mazāka nekā pērn, auzām – par 25%, bet vasaras rapsim – par 40% mazāka.

Pēc LLKC rīcībā esošās informācijas, ziemas kvieši Latvijā šogad aizņēma 425 200 hektāru, un to ražība šogad ir 4,64 tonnas no hektāra, bet kopraža plānota 1,973 miljonu tonnu apmērā. Ziemas rapša platības šogad Latvijā aizņem 132 200 hektāru, un to ražība ir 2,68 tonnas no hektāra, bet kopraža prognozēta 354 400 tonnu apmērā.

Vienlaikus vasaras kviešu platības Latvijā aizņem 113 200 hektāru, to ražība ir 2,72 tonnas no hektāra, bet kopraža – 307 800 tonnu. Tikmēr kartupeļi iestādīti 7000 hektāru platībā ar ražību 20,2 tonnas no hektāra un plānota kopraža ir 141 500 tonnu apmērā.

Tikmēr lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. aģentūrai LETA atklāja, ka šogad ražas samazinājumu līdzsvaro labā graudu tirgus cena.

Jansons sacīja, ka kopumā ražas apjomus ir ietekmējis nokrišņu daudzums jūlijā, turklāt situācija reģionos ir krasi atšķirīga, tādējādi arī ražība atšķiras pat blakus esošās saimniecībās. “Pozitīvi, ka šogad ražas samazinājumu līdzsvaro labā graudu tirgus cena. Tostarp biržās ražas cenas, salīdzinot ar pērnā gada augustu-septembri, pieaugušas par 25-30%,” komentēja Jansons.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem, Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.