Alūksniešiem.lv redakcija
Dramatiskie notikumi Durbes jūras ērgļu ligzdā šī gada pavasarī piesaistīja daudzu skatītāju uzmanību ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Latvijas Dabas fonda tiešraidēm no deviņām putnu ligzdām 2021. gadā kopā bija vairāk nekā 5 miljoni skatījumu, kas ir par aptuveni piekto daļu vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Vispopulārākās tiešraides statuss joprojām pieder jūras ērgļu ligzdai Durbē. Šopavasar Mildas un Raimja ligzdā bija vērojama dabas norišu paraugstunda – no trīs olām izšķīlās divi mazuļi, taču neviens neizdzīvoja, jo tēviņš Raimis, visticamāk, gāja bojā un jūras ērgļu mātīte Milda, lai arī ar cita tēviņa palīdzību, nespēja viena nosargāt un izbarot mazuļus.
Jau desmit sezonas Latvijas Dabas fonds (LDF) nodrošina skatītājiem tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Latvijā un šī sezona no ligzdu vērošanas viedokļa uzskatāma par veiksmīgu, jo olas tika izdētas gandrīz visās ligzdās. Vienīgie, kuri šogad ligzdošanu neuzsāka, bija jūras ērgļu pāris Slīteres ligzdā. Izaudzināt jaunos putnus izdevās četrās ligzdās: melnajām klijām Kurzemē, vistu vanagiem Rīgā, melnajiem stārķiem Siguldas novadā un mazajiem ērgļiem Zemgalē, ligzdā eglē.
“Šajā tiešraižu sezonā visvairāk uzmanības gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē piesaistīja notikumi jūras ērgļu ligzdā, kas arī ērgļu pētniekiem sniedza līdz šim nezināmu informāciju par jūras ērgļu dzīvi. To, ka ligzdošana neizdodas, esam novērojuši bieži, bet šoreiz bija iespēja detalizēti redzēt visus apstākļus, tai skaitā jauna tēviņa iesaistīšanos,” sezonu komentē ornitologs un tiešraižu projekta vadītājs Jānis Ķuze.
Jūras ērgļu ligzdu Durbē tiešraidēs var novērot jau kopš 2015. gada, kopš 2018. gada to apdzīvoja jūras ērgļi Milda un Raimis. Lai arī Milda martā izdēja trīs olas, no kurām aprīļa beigās paguva izšķilties divi mazuļi, jauno putnēnu un trešās olas liktenis bija skarbs. Pirmais trieciens sekmīgai ligzdošanai bija 27. martā, kad ligzdas teritorijā uzturējās viens vai vairāki sveši putni un, lai arī Milda un Raimis no tiem atgaiņājās, uz maiņām perējot olas, Raimis tajā dienā ligzdu pameta un tā arī neatgriezās. Milda apzinīgi turpināja perēt olas, taču aukstajā pavasarī bez pietiekama barības daudzuma un citu jūras ērgļu redzeslokā nonākušajā ligzdā viņai tas nenācās viegli. Līdz tomēr viens no jūras ērgļiem – Čips – izpelnījās ērgļu mātītes uzticību. Lai arī Čips iesaistījās pārtikas sagādē un ar laiku arī perēšanā, citu ērgļu klātbūtne ligzdas tuvumā un nepietiekamais pārtikas daudzums tad, kad izšķīlās pirmie mazuļi, darīja putnus ļoti trauksmainus. 26. aprīlī Milda pameta ligzdu uz ilgāku laiku un mazuļi nosala. Pēc atgriešanās Milda nosalušos putnēnus apēda, savukārt trešo olu nākamajā dienā izēda kāds jūras ērglis, kuram vēlāk tika dots vārds K kungs. Ligzdā viesojās arī citi jūras ērgļi, taču K kungs kopā ar Mildu apmeklēja ligzdu vēl visu vasaru un rudeni.
Tiešraide no melno kliju ligzdas Kurzemē tika uzsākta pērn unir īpaša ar to, ka vērot šo sugu nepiedāvā neviena cita dabas tiešraide pasaulē. Interesanti, ka šīs sugas putni ligzdu rotā ar visai dīvainiem priekšmetiem: ligzdā varēja redzēt alus pudeļu etiķetes, plēves, lupatas, putuplastu un citas, klijuprāt, noderīgas lietas. Goldas un Greja ligzdā izšķīlās trīs cāļi. Gādīgais Grejs arī šogad ēdienu piegādāja pietiekamā daudzumā un uz ligzdu pārsvarā tika nesti kurmji, zivis, putni, grauzēji, pa kādai vardei vai čūskai, bet bija arī pavisam dīvaini gaļas izstrādājumi – tītara kāja, pīles galva, cūkas āda un zarnas.
Melnie stārķi Siguldas novadā, kuriem tika doti vārdi Grāfs un Grāfiene, izperēja trīs olas. Visi mazuļi, par spīti karstajai vasarai, kad grāvji sausi un pārtikas – mazāk, izauga. Spriedze ligzdā bija vērojama, kad par jaunuļiem interesi izrādīja vistu vanags. Augustā, kad jauno putnu barošana no 4 – 5 reizēm dienā saruka līdz 1 – 2 ēdienreizēm, tika pieņemts lēmums stārķiem palīdzēt un ierīkot barotavu. Cilvēku atsaucība bija liela, un tika izveidota barotava, paplašinot un attīrot nelielu grāvja posmu netālu no ligzdas, kurā tika ielaistas zivis. Lai piesaistītu putnu uzmanību, tika izgatavots mākslīgs melnā stārķa līdzinieks, kas tika novietots barotavas vidū. Ar īpaša foto slazda palīdzību bija iespējams vērot arī barotavā notiekošo. Barotavu apmeklēja viens no ligzdu atstājušajiem jaunajiem putniem.
Zivjērgļu ligzdā Kurzemē arī šogad pirmā ola tika izdēta 24. aprīlī, dējums pieauga līdz trim olām, bet mazuļi izšķīlās no divām. Jūnijā, kārtojot savas dabiskās vajadzības, putni noslēpās aiz “ekrānšāviņa”, līdz ar to ligzdas notikumiem varēja sekot līdzi tikai pēc skaņām un dažiem attēla fragmentiem. Diemžēl, tāpat kā pagājušogad, arī šogad ligzdas saimniekiem Teo un Vitai, kuriem šī bija otrā ligzdošanas sezona, neizdevās nosargāt savus mazuļus, jo jūlija sākumā tos aiznesa vistu vanags.
Mazo ērgļu ligzdās bērzā un eglē šogad bija vērojami divi dažādi putnu ligzdošanas stāsti. Lai arī bērzā mītošie Laila un Uldis loloja savu vienīgo olu, to kādā putnu prombūtnes brīdī īsi pirms izšķilšanās pārsita ligzdā ielidojis dižraibais dzenis. Nākamajā rītā, mātītei izlidojot, tekošā ola bija pielipusi putna spalvām un izkrita no ligzdas. Savukārt mazo ērgļu Annas un Andra ligzdā eglē izšķīlās Pērle, kas izauga un kā vienīgā atvase tika pasargāta no šai putnu sugai raksturīgā kainisma jeb siblicīda (tā bioloģijā sauc fenomenu, kad vecākais mazulis nogalina jaunāko, kā rezultātā no diviem putnēniem ligzdā izdzīvo stiprākais).
Tiešraide no balto stārķu ligzdas Tukuma novadā tika nodrošināta ar AS “Sadales tīkls” atbalstu, tāpēc ligzdas iemītnieki nodēvēti par Fāzi un Voltu. Fāzei un Voltam šī ligzdošanas sezona bija neveiksmīga, jo teju visu laiku notika cīņa par ligzdu un teritoriju. Stārķu pāra pirmo olu un pēc tam visus piecus stārķēnus no ligzdas izgrūda ienaidnieces un interesanti, ka gandrīz vienmēr, kad drāma norisinājās, Volts bija blakus un novēroja. Pie Fāzes un Volta ligzdas atrodas vienīgā LDF kamera ar nakts redzamību, kas ļauj vērotājiem iepazīt arī putnu nakts dzīvi, kas, izrādās, nebija nemaz tik mierīga.
Vēl tiešraides tiek nodrošinātas no vistu vanagu ligzdas Rīgā un jūras ērgļu ligzdas Slīterē. Kopš pagājušā gada decembra ir vērojama tiešraide arī no zemūdens kameras Līgatnē, kurā pavasarī bija manāmi nēģi, vasarā – foreles, sapali, raudas, asari, alatas, līdakas un daudz citu mazāku zivtiņu, septembrī kameras priekšā medīja ūdrs un bija manāmi signālvēži, bet oktobrī gar kameru rosījās taimiņi, kuru nārsts noris līdz novembra vidum, tāpēc zemūdens pasauli Līgatnes upē būs iespējams vērot arī aukstajā sezonā.
Desmitajā tiešraižu sezonā aizsargājamo putnu ligzdām Latvijas Dabas fonda YouTube kanālā bija 5 093 094 skatījumu visā pasaulē. 76% no visiem skatījumiem bija Latvijā, bet pārējie no Krievijas, Polijas, Vācijas, Somijas un citām valstīm pasaulē. Visvairāk skatījumu – 31 657 – bija 26. aprīlī, kad norisinājās drāma jūras ērgļu ligzdā Durbē. Kopā ligzdas 2021. gada sezonā YouTube kanālā tika vērotas gandrīz miljons stundu (57 038 784 minūtes).
Tiešraides kameru darbība tiek nodrošināta, pateicoties sabiedrības atbalstam – tiešraižu kameru skatītāju ziedotājiem. 4G tīklu, kas nepieciešams augstas kvalitātes tiešraižu pārraidīšanai, nodrošina mūsu atbalstītājs LMT.
Tiešraides kameras darbību pie mazo ērgļu ligzdām nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Valsts Reģionālās attīstības aģentūra.
Latvijas Dabas fonds pateicas visiem atbalstītājiem, kā arī visiem tiešraižu foruma dalībniekiem un moderatoriem, kuru iesaiste palīdz iegūt pilnīgi un precīzi dokumentētu priekšstatu par norisēm ligzdās.
Tiešraides var skatīties:
Reklāma