Cilvēks vai kandidāts?

“Viņš pasākumā uzstājas kā cilvēks parastais, nevis kā deputāta kandidāts,” šādu skaidrojumu jautājumā par plānoto deputāta kandidāta dalību pasākumā, kas notiek 8. februārī, dienā, kad sākas pašvaldību vēlēšanu priekšvēlēšanu aģitācijas periods, saņēmu no pasākuma organizatora. Par to, ka viss atbilstoši likumam, organizators pārliecinājies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Redakcijai KNAB vēl atbildi gatavo, bet pa to laiku nebūs lieki atgādināt, ko šajā ziņā nosaka likums, kas jāievēro katram kandidātam, un arī mums, žurnālistiem.
Rīt sāksies priekšvēlēšanu aģitācijas periods – 120 dienu laikposms, kas noslēgsies pašvaldības vēlēšanu dienā – 7. jūnijā. Var teikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir jebkāda veida reklāma, raksti, publikācijas, intervijas, minējumi un norādes rakstos, plakāti, publikācijas internetā vai sociālajos medijos un tamlīdzīgi. Tātad likumīgi ir aģitēt par maksu un to norādīt, kā to deputāta kandidāti dara arī mūsu laikrakstā, savukārt aizliegta ir slēptā priekšvēlēšanu aģitācija. KNAB minētās slēptās reklāmas pazīmes ir, piemēram, deputāta kandidāta publiska parādīšanās bez pamatota iemesla, proti, kandidāts tiek izmantots kā kāda notikuma galvenais komentētājs vai, piemēram, kulinārijas, sporta vai tamlīdzīgs raidījums ar deputāta kandidāta parādīšanos saturā.
Tāpat priekšvēlēšanu aģitācijā nereti tiek grēkots, izmantojot administratīvos resursus. Par tādiem uzskatāmi valsts un pašvaldību institūciju finanšu līdzekļi, manta, pakalpojumi, kā arī institūciju īstenotās sabiedrības informēšanas aktivitātes. Administratīvo resursu izmantošana var izpausties dažādos veidos, tostarp kā partiju un deputātu kandidātu slavināšana pašvaldību informatīvajos izdevumos vai sociālo tīklu kontos.
Skaidrs ir viens šajā laikā jebkurai amatpersonai, kura kandidē vai grasās to darīt, ir jāizvērtē jebkāda rīcība, kas saistīta ar informācijas sniegšanu. Tāpat jāvērtē, vai gadījumos, kad varētu pastāvēt šāds risks, persona, uz kuru tas attiektos, ir vienīgā, kura var sniegt publisku informāciju.
Tieši tādēļ šis 120 dienu periods ir sarežģīts arī medijiem. Žurnālistiem jādara savs darbs, jāintervē amatpersonas, jāskaidro pašvaldībā notiekošie procesi lasītājam, un nereti deputāta kandidāts ir vienīgais, kas var konkrēto informāciju sniegt. Protams, tad to arī sabiedrības informētības vārdā darām. Jo aktīvu cilvēku novadā ir tik, cik ir, un bieži vien aktīvie arī balotējas.
Nepatīkama situācija var izveidoties tad, kad žurnālists uzrunā kādu, piemēram, uzņēmēju, sportistu vai mākslinieku, bet 19. martā, kas ir pirmā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena, uzzina, ka īstenībā ir nointervējis deputāta kandidātu. Pieļauju, ka tā ir gadījies, taču būtu korekti pirms intervijas šo faktu darīt žurnālistam zināmu.
Katrā ziņā, gan likuma, gan ētikas normu pārkāpumi vienmēr ir nopietns brīdinājums vēlētājiem. Tāpēc ieteikums ir būt uzmanīgiem un sekot līdzi tam, ko redzam, lasām un dzirdam publiskajā telpā. Esmu pārliecināta, ka vēlētāju, kurš domā līdzi un analizē notiekošo, nevar apmuļķot.