Asociācija: Riepu atpakaļ savākšanas apmērus Latvijā būtu jāpalielina pakāpeniski

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi un apspriešanai nodevusi informatīvo ziņojumu “Par nolietotu riepu apsaimniekošanu”. Lai nodrošinātu nolietoto riepu vēsturiski izveidotā uzkrājuma savākšanu, kas Latvijā pārsniedz jau 107 tūkst. tonnas, un pārstrādi, informatīvajā ziņojumā kā viens no priekšlikumiem minēta riepu atpakaļ savākšanas mērķa būtiska paaugstināšana. Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA) atbalsta mērķa paaugstināšanu, taču uzsver, ka tam jānotiek pakāpeniski, tuvāko gadu laikā sasniedzot 80% no tirgū novietotā apjoma, lai izvairītos no vēl straujāka “pelēkā tirgus” pieauguma nozarē. “Alūksniešiem.lv” vēsta LRAA pārstāve Jana Kralliša.

“LRAA priekšlikums ir nolietoto riepu atpakaļ savākšanas mērķi tuvāko gadu laikā no esošajiem 65% paaugstināt līdz 80% no tirgū novietotā apjoma. Tas nodrošinās gan to, ka tirgus spēj pielāgoties izmaiņām un izvairāmies no “pelēkā tirgus” tālāka uzplaukuma, gan arī efektīvāku un pārdomātāku savākšanas sistēmu. Nosakot uzreiz, piemēram, 100% mērķi, ir pilnīgi skaidrs, ka riepu tirdzniecībā strauji palielināsies to tirgotāju skaits, kas centīsies izvairīties no savas, t.sk., finansiālās atbildības par riepu atpakaļ savākšanu, jo tas viņiem veidos papildu izmaksas. Savukārt tie tirgotāji, kuri strādā godprātīgi un jau tagad, sadarbojoties ar ražotāju atbildības sistēmām, nodrošina savu tirgū novietoto riepu atpakaļ savākšanu un pārstrādi, zaudēs savu konkurētspēju,” uzsver LRAA vadītāja Tīna Lūse.

Ja atpakaļ reģenerācijas mērķis tiktu strauji palielināts, nosakot, ka atpakaļ jāsavāc pilnīgi viss tirgū novietotais apjoms, tad būtiski pieaugtu nolietoto riepu apsaimniekošanas izmaksas, kas tiek iekļautas riepu cenās. Tas pavērs vēl plašākas durvis pelēkajam tirgum. Jau šobrīd par aptuveni 40% no Latvijas tirgū novietoto riepu kopējā apjoma, netiek maksāta apsaimniekošanas maksa. Tas nozīmē, ka tie tirgotāji, kuri jau tagad darbojas, ievērojot normatīvo aktu prasības, maksā arī par to nolietoto riepu apsaimniekošanu, kuras Latvijas tirgū realizējuši tirgotāji, kuri prasības nolietoto riepu apsaimniekošanas jomā neievēro. Veicot radikālas izmaiņas regulējumā, godprātīgo tirgotāju izmaksas pieaugtu vēl straujāk.

T. Lūse skaidro: “Lai riepu tirgotājiem ļautu adaptēties, vienlaikus mazinot iespēju izplesties “pelēkajam tirgum”, reģenerācijas prasījām jāaug pakāpeniski. Mēs piedāvājam savākšanas normu pacelt līdz 80%, kas ļautu vismaz daļēji risināt vēsturiski uzkrāto, nolietoto riepu problēmu, par ko liecina arī Lietuvas pieredze. Tāpat nepieciešams arī skaidri noteikt, cik liela daļa no apsaimniekotāja savāktā riepu apjoma drīkst būt vēsturiskās riepas un cik lielai daļai jābūt aktuālo klientu realizētajām riepām. Proti, lai neveidojas situācija, kad viens apsaimniekotājs savāc riepas tikai no citu uzņēmumu izveidotas izgāztuves, kāda atrodas, piemēram, Rīgā, Starta ielā, bet ar reālu riepu savākšanu no saviem klientiem, kuri veic maksājumus par riepu apsaimniekošanu, nemaz nenodarbojas, jo šādas riepu savākšanas izmaksas ir lielākas”

Tāpat LRAA atbalsta VARAM priekšlikumu ieviest pasākumus lietotu riepu ievešanas un izplatīšanas ierobežošanai, diferencējot arī dabas resursa nodokļa (DRN) likmes jaunām un lietotām riepām. Šādi ierobežojumi būtu nepieciešami, jo lietotās riepas ir tuvāk atkritumu statusam, salīdzinot ar jaunām riepām.

Atzinīgi vērtējams, ka Informatīvajā ziņojumā ir iekļauts LRAA ierosinājums, kas paredz, ka pirmo reizi reģistrējot jaunu automašīnu Latvijā, DRN par transportlīdzekļa komplektā ietilpstošajām riepām jāaprēķina atsevišķi, piemērojot tām attiecīgo DRN likmi, vai arī atbrīvojumu, ja noslēgts riepu apsaimniekošanas līgums. “Priecē, ka ir sadzirdēts LRAA aicinājums stingrāk pievērsties riepu tirdzniecībai internetā. Attiecībā uz visiem šiem pasākumiem būtiski piedomāt ne vien pie regulējuma radīšanas, bet arī pie uzraudzības stiprināšanas un pārbaužu veikšanas, lai labās ieceres nepaliktu tikai uz papīra,” uzsver Tīna Lūse.

Atbalstāma arī iecere vienādot prasības ražotāju atbildības sistēmām(RAS) nolietotu riepu apsaimniekošanā, jo šobrīd daļa problēmu vēsturiski radušās, jo apsaimniekotāju piedāvātais pakalpojums nav salīdzināms. “Tāpat ar interesi gaidīsim ministrijas iecerēto izvērtējumu nolietoto riepu depozīta modeļa ieviešanai. Kā rāda, piemēram, Somijas pieredze, tas var izrādīties efektīvs instruments, lai efektīvi apsaimniekotu un pārstrādātu tirgū novietotās riepas. Turklāt šis modelis varētu iet “roku rokā” ar ministrijas piedāvāto priekšlikumu ieviest Latvijas tirgū realizēto riepu pārdevumu reģistrācijas sistēmu, kas nodrošina labāku izsekojamību un attiecīgi arī normatīvo aktu prasību izpildi,” saka Tīna Lūse.

Tāpat VARAM piedāvā daļu DRN ieņēmumu novirzīt riepu pārstrādes attīstībai un inovācijām, lai tādējādi risinātu jautājumu par nolietotu riepu atkārtotu izmantošanu, kā arī izvērtēt nepieciešamās izmaiņas nodokļu politikā, kas veicinātu otrreizējo materiālu izmantošanu tautsaimniecībā. Atbalstāmi ir arī citi VARAM ieteikumi, tā piemēram, turpināt attīstīt zaļā iepirkuma nosacījumu izmantošanu, it īpaši publiskajā sektorā, attiecībā uz nolietotu riepu pārstrādes produktu izmantošanu. Tikpat svarīgi turpināt pilnveidot nolietoto riepu apsaimniekošanas kontroli, un īstenot sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumus par drošu un videi draudzīgu riepu apsaimniekošanu.

“Lai apjaustu situāciju Latvijā, VARAM, gatavojot ziņojumus par nolietoto riepu apsaimniekošanu, būtu jāņem vērā ne vien Valsts vides dienesta (VVD), bet arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, jo tie rāda reālo realizāciju, kamēr VVD dati tikai ”balto” tirgus daļu. Tāpēc tie nevar kalpot kā noteicošais rādītājs, domājot par nepieciešamajām izmaiņām. Piemēram, pēc VVD datiem, pērn Latvijā tika realizētas 15,3 tūkst. tonnas riepu, taču pēc CSP datiem ik gadu realizēto riepu daudzums ir par aptuveni 10 tūkst. tonnām lielāks, nekā to uzrāda VVD dati. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 40% no Latvijas tirgū realizētajām riepām neiziet cauri dabas resursu nodokļa sistēmai, t.i., par to apsaimniekošanu netiek noslēgts līgums, ne arī nomaksāts nodoklis,” LRAA vadītāja.