Aptauja: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ēd picu ik mēnesi

Vairumam Latvijas iedzīvotājam garšo pica (91%), un trešā daļa picu ēd vismaz reizi mēnesī, secināts Norstat un Tiamo grupas vadītās Čili Pizza veiktajā aptaujā. Pica lielākoties garšo gados jauniem cilvēkiem un visbiežāk tiek ēsta kopā ar citiem – draugiem vai ģimeni.

Tikai 1% aptaujāto iedzīvotāju nekad nav pagaršojuši picu. Latvijā pica garšo 92% sieviešu un 90% vīriešu, bet vīrieši ēd to biežāk – reizi mēnesī picu nogaršo 35% vīriešu un 31% sieviešu. “Vedot dāmu pirmajā randiņā uz picēriju, visticamāk nenošausi greizi. Viens no iemesliem, kādēļ pica ir iecienīts ēdiens arī Latvijā, ir daudzveidība. Pasaulē ir tūkstošiem picu veidu, un pica vēsturiski bijusi, ir un būs klasisks un iemīļots ēdiens. Katrs var izvēlēties picu ar sastāvdaļām, kas garšo vislabāk – to novērtē gan gaļas cienītāji, gan veģetārieši,” stāsta Toms Zukulis, Tiamo grupas valdes priekšsēdētājs.

Gardo ēdienu lielākoties iecienījuši jaunāka gada gājuma cilvēki – visbiežāk picu ēd jaunieši (51%), visretāk seniori (12%). Pica garšo studentiem (57%), mājsaimniecēm vai sievietēm bērna kopšanas atvaļinājumā (51%), biroja darbiniekiem (39%) un vadītājiem (38%). Savukārt to retāk izvēlas pensionāri (17%).

Picu visbiežāk cilvēki ēd kompānijā. Jo lielāka mājsaimniecība, jo pica iecienītāks ēdiens. Piemēram, starp tiem, kuri dzīvo vienatnē, pica garšo 82%. Savukārt četru cilvēku mājsaimniecībās picu izvēlas 96%. “Ikdienā esam novērojuši, ka visbiežāk cilvēki bauda picas kopā ar draugiem vai radiem. Lai gan seniori apgalvo, ka paši picas ēd reti, tieši omītes un opīši ir tie, kuri labprāt pavada laiku ar mazbērniem picērijā,” saka Zukulis.

Latvijā populārākās picas ir ar šķiņķi, bekonu, salami desu vai cīsiņiem, kā arī klasiskā Margarita ar mocarellas sieru, tomēr atvērts paliek jautājums, vai uz picas ir vieta arī ananasam – daļai garšo ar, bet tikpat liela daļa labprātāk izvēlas picu bez ananasa šķēlītēm, ar novērojumiem dalās Zukulis.

Par pētījumu

Čili Pizza un Norstat aptauja veikta š.g. septembrī, aptaujājot 1002 cilvēkus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.