Alūksniešiem.lv redakcija
Puse no 2020.gada mēnešiem Latvijā bija starp siltākajiem novērojumu vēsturē, tomēr maijā un vasarā tika pārspēti vairāki aukstuma rekordi un bija salīdzinoši maz karstu dienu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotie dati.
Gada vidējās gaisa temperatūras rekords pārspēts ar lielāko uzviju novērojumu vēsturē. Iepriekšējā siltākā – 2019.gada – rekords labots uzreiz par 0,5 grādiem. 2020.gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā provizoriski sasniegusi +8,7 grādus; pēc visu datu apkopošanas var izrādīties, ka šis rādītājs būs sasniedzis pat +8,8 grādus, norāda LVĢMC.
2019.gada temperatūra bija +8,2 grādi, savukārt iepriekšējais siltākais bija 2015.gads ar vidējo gaisa temperatūru +7,8 grādi. Šādu datu apkopošana Latvijā sākās 1924.gadā.
Vislielākā temperatūras anomālija 2020.gadā bija janvārī – gada pirmais mēnesis bija 6,3 grādus siltāks par normu. Tikai nedaudz atpalika februāris – gada otrais mēnesis Latvijā bija 5,9 grādus siltāks par normu. 2019.-2020.gada kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra sasniedza +2,7 grādus, par 1,7 grādiem pārspējot 1924.-1925.gada ziemas rekordu.
Zemākā gaisa temperatūra, kas 2020.gadā reģistrēta valsts novērojumu stacijās, bija -10,3 grādi 23.martā Daugavpilī un Zosēnos. Tomēr marts kopumā bija trīs grādus siltāks par 1981.-2010.gada vidējo rādītāju, kļūstot par sesto siltāko martu Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Tikai aprīlī, maijā un jūlijā mēneša vidējā gaisa temperatūra noslīdēja zem normas. Aprīlis bija vien grāda desmitdaļu vēsāks par normu, bet maija vidējā gaisa temperatūra nokritās 1,9 grādus zem ierastā līmeņa. 12.maija rītā vietām Latgalē un Sēlijā izveidojās vairāk nekā desmit centimetrus bieza sniega kārta.
Jūnijā gaisa temperatūra atkal pakāpās trīs grādus virs normas, un 2020.gada jūnijs kopā ar 1999.gada jūniju kļuva par otro siltāko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 2019.gada vasaras pirmā mēneša.
Jūnijā tika reģistrēta arī visa gada augstākā gaisa temperatūra – 18.jūnijā Skultes novērojumu stacijā, Zvejniekciemā, termometra stabiņš pakāpās līdz +31,4 grādiem. Tā ir zemākā gada maksimālā gaisa temperatūra Latvijā kopš 2009.gada.
Jūlijā gaisa temperatūra bija grādu zem 1981.-2010.gada vidējā līmeņa, bet augustā – 0,7 grādus virs tā. Šajos mēnešos un maijā valstī kopumā tika pārspēti 14 aukstuma rekordi, savukārt jauno siltuma rekordu skaits 2020.gadā sasniedza teju 400, taču tikai 48 no tiem tika reģistrēti laikā no maija līdz augustam.
Šogad bija mazāks karsto dienu un tropisko nakšu skaits nekā iepriekšējos gados.
Septembris kļuva par trešo siltāko, oktobris bija otrais siltākais, novembris – pats siltākais kopš meteoroloģisko novērojumu sākšanas. Novembra vidējā gaisa temperatūra bija +5,5 grādi jeb 3,9 grādi virs normas un 0,2 grādi virs 1928.gada novembra rekorda.
Visa rudens vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,9 grādi jeb 3,2 grādi virs normas, par 0,2 grādiem pārspējot iepriekšējā siltākā – 1934.gada – rudens rekordu.
Caurmērā silts laiks saglabājās arī decembrī, tomēr mēneša pirmajā dekādē gaisa temperatūra valstī vidēji pazeminājās līdz -0,9 grādiem, sasniedzot normu un zemāko desmit dienu temperatūru kopš 2019.gada janvāra. Lai gan mēneša vidū temperatūra atkal pakāpās trīs grādus virs normas, Ziemassvētkos Latvijas lielāko daļu pārklāja sniegs.
Jau ziņots, ka Pasaules Meteoroloģijas organizācija brīdinājusi par nerimstošām klimata pārmaiņām. Pēdējā desmitgade pasaulē ir siltākā desmitgade kopš sākti temperatūras mērījumi, turklāt kopš 2015.gada visi seši gadi ir siltākie novērojumu vēsturē. Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā, kā arī ūdens temperatūra okeānos 2020.gadā sasniegusi rekordaugstu līmeni.
2020.gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies trīs grādus virs 1961.-1990.gada līmeņa, ko izmanto klimata pārmaiņu novērtēšanai. Iepriekš tika prognozēts, ka temperatūra, kas Latvijā sasniegta 2020.gadā, par normu kļūs šā gadsimta vidū vai otrajā pusē.
Avots: Leta
Reklāma