J. Ločs bija starp pirmajiem zemessargiem Alūksnē bataljona dibināšanas laikā un uzņēmās vadīt vienu no rotām, vēlāk kļuva par štāba priekšnieku. “Cilvēki bija entuziasma pilni, nāca un iesaistījās zemessardzē. Mudināt nevajadzēja. Nevienam arī neteicām. Bataljonā bija vairāk nekā 700 cilvēku. 1991. gada 13. oktobrī nodevu zvērestu. Zīmīgi, ka tas bija manā dzimšanas dienā,” atceras J. Ločs. Tobrīd zināšanu, kā aizsargāt savu valsti, bija visai maz, nebija arī aprīkojuma. “Mācējām tik, cik apguvām, dienot padomju armijā. Man bija medību iemaņas, ļoti labi izkopta šaušanas drošība, tādēļ apmācīju jaunos zemessargus kā rīkoties ar ieročiem. Mācībās piedalījāmies ar savu apģērbu, tobrīd neko nedeva, ekipējuma nebija, ņēma līdzi no mājām pusdienu maizītes. Paši nesa savus ieročus, medību bises, karabīnes. Legalizēja pat noglabātus Otrā pasaules kara ieročus. Mācījām zemessargus un paši mācījāmies, braucām uz kursiem, ” stāsta J. Ločs.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
