Ieva Pētersone
No piezīmju bloka
Vēl vasara stāv uz Septembra sliekšņa. Ir sestais septembris, saulaina, silta diena un es dodos savā kārtējā pastaigā. Šoreiz manis izvēlētais maršruts ir alūksniešiem tik iecienītā peldvieta Melnums, kur godīgi sakot esmu pirmo reizi, stāvu ezera krastā, un atzinīgi novērtēju peldvietu, tās apkārtni, kura ir ļoti sakopta, ieskaitot ugunskura vietu. Ejot nobildēju ceļā redzēto, peldvietu un pārģērbšanās kabīni. Kad biju gana izpriecājusies, nolēmu apmeklēt arī lauku tūrisma un atpūtas centru „Jaunsētas’’. Nebija tālu no peldvietas- tikai 200 metri pa ēnainu meža ceļu. Par šo centru dzirdējusi biju, bet redzējusi nebiju. Baudot meža svaigumu un klusumu, esmu arī klāt un, protams, tveru mirkļus. Skaista vieta, izdomas bagāta, ļoti noderīga šajā stresa laikā. Te stāvot, kā aiz mūra sienas, palika rūpes par priekšā stāvošajiem rēķiniem.
Patiesībā katra lauku māja jau ir kā miera osta, kur atgūt spēkus no ikdienas steigas.
Kad jau esmu nogriezusies uz Miera ielas, nolēmu apciemot arī Alūksnes mazos kapus. Tur gan neesmu pirmo reizi, tomēr pēc ilgāka laika gribējās arī šajā dvēseļu dārzā iegriezties. Patīkama satikšanās bija ar pārvietoto laubīti no lielajiem kapiem, kur nobaudīt bēru cienastu. (attēlā) Kopti kapi un ejot pa taciņu uzmanību, piesaistīja Dievmāte ar mazo Jēzu uz rokas. (attēlā). Apstājos un jutos kā baznīcā, nevarēju tāpat vien aiziet garām nepateikusies Dievmātei un nenoskatījusi lūgšanu,, Esi sveicināta Marija’’ Vēl nobildēju, kādas dusas vietas, kuras piesaistīja uzmanību (attēlā)
Mājās atgriezos bagāta dvēselē, kuru pavadīja lepnums un mīļums par Alūksni un tās apkārtni.
Reklāma