Gadu gaidīta satikšanās

Kam jānotiek, lai kapusvētki skaitītos notikuši? Kāds ir ideālais to scenārijs un tradīcijas? Kādi ir īpašie kapusvētku ēdieni? Atbildes uz šiem un citiem ne mazāk svarīgiem jautājumiem alūksnieši un arī pilsētas viesi meklēja Alūksnes novada bibliotēkas rīkotajā kapusvētku stāstu vakarā Alūksnes novada muzejā, ko vadīja novadnieks dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš.

Vakara ieskaņā Alūksnes novada bibliotēkas bibliogrāfe Maija Semjonova pasākuma dalībniekus iedrošināja dalīties savos stāstos, atsaucoties uz skolotājas un gides Ilonas Riekstiņas pieredzēto, ka daudzi tūristi brauc tieši uz Alūksnes kapusvētkiem. Reiz no Ernsta Glika dzimtās pilsētas Vetīnes Vācijā atbraukusi skolotāju grupa, kas aizvesta uz kapusvētkiem. “Nekur tālu kapos netikām, viens man sit uz pleca un aicina iet ārā. Izejam aiz sētas, viņš man vaicā – kāpēc jūs nākat krāsainās drēbēs uz kapiem? Un vai ir atļauts ņemt līdzi mazus bērnus un zīdaiņus? Un vēl viņš saka, ka nevarot īsti paiet pa kapu celiņiem, jo ik uz soļa cilvēki viens otru apķer, bučo, smaida un nezin kāpēc arī raud. Lūk, te ir atbilde, kāpēc Alūksnes kapusvētki ir kas īpašs. Tā ir milzīga pielūgsme, pateicība mūžībā esošajiem un prieks par iespēju būt šajā pasaulē,” tā Alūksnes kapusvētku būtību raksturojusi I. Riekstiņa.