Šāgada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki noteikti ieies Latvijas vēsturē kā svētki, kuros valsts amatpersonas svētku dalībniekiem gribēja nozagt kulmināciju – svētku gājienu. Lai gan oficiālie lēmumi naktī izskanēja, šoreiz tauta – precīzāk sakot, sākotnēji daļa tautas – amatpersonām neklausīja. Liels paldies viņiem par drosmi tā rīkoties! Alūksnes novadā visdrosmīgākie bija Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris Sandora un Ilzes Līviņu vadībā – paldies viņiem, ka pirmajā tūrē Alūksnes novada vietā gājiena rindās nepalika tukšums un mēs, mājās palikušie, starp gājiena dalībniekiem televīzijas ekrānos tomēr ieraudzījām savējos!
Kā divu bērnu māmiņa piekrītu – bērnu veselība stāv pāri visam un ir vissvarīgākā vienmēr, tas vispār nav apspriežams. Šajā gadījumā veselības problēmas bija dažiem desmitiem bērnu no tūkstošiem. Tiem, kuriem tas bija nepieciešams, tika sniegta tūlītēja medicīniskā palīdzība. Kādēļ atcelt gājienu dažu desmitu dēļ un tūkstošiem bērnu, pedagogu, kuri četrus gadus ieguldījuši lielu darbu un gatavojušies svētkiem, startējuši skatēs, liegt iespēju ar godu noiet svētku gājienā? Tas man īsti nav saprotams. Būtu cita situācija, ja, piemēram, tā būtu kāda infekciju slimība, saindēšanās ar ēdienu vai kas tamlīdzīgs, bet tās bija katra konkrētā bērna veselības problēmas, ar ko daļa no viņiem saskaras arī ikdienā – tāpat kā daudz citu cilvēku, jo diemžēl veselība mums katram ir tāda, kāda ir.
Savulaik es arī esmu divreiz bijusi Skolēnu dziesmu un deju svētku dalībniece. Tiesa, kā tautas deju kolektīvu dejotāja, tādēļ man ir grūti spriest, kāda ir atmosfēra, slodze dziedātājiem, kuri mēģinājumus vada Mežaparka estrādē. Domāju gan, ka, piemēram, nevienam tur nav liegts apsēsties mēģinājumu laikā, ja kļūst par grūtu nostāvēt. Būt vienam no tūkstošiem – tās izjūtas vārdos ir grūti aprakstīt, to zina katrs pats, kurš svētkos ir bijis. Kā atalgojums pēc labi padarīta darba ir lielais svētku gājiens caur mūsu Latvijas galvaspilsētas Rīgas ielām garām brīvības simbolam – Brīvības piemineklim. Kādēļ tūkstošiem bērnu atņemt šo lielo svētku prieku? Redzēt prieku bērnu acīs – tā taču ir viena no lielākajām pasaules balvām!
Lēmums par gājiena aizliegumu parāda mūsu politiķu
(ne)varēšanu, bet apliecina tautas prasmi parādīt savu varu. Patiesībā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile sevi nostādīja muļķa lomā – naktī izplatīja paziņojumu, kuram lielākā daļa nepakļāvās, tostarp Valsts prezidents Raimonds Vējonis iedrošināja, ka jāiet svētku gājienā, un bija kopā ar tautu. Lūk, tas ir Valsts prezidents, kuram es ar lepnumu kādreiz labprāt paspiestu roku! ◆
