Ieva Pētersone
No piezīmju bloka
27. jūnijs septiņu gulētāju diena. Senči ticēja, ja šajā dienā līs, tad līs vēl septiņas dienas, ja spīdēs saule, tad septiņas dienas spīdes. Mūsu pusē, kamēr staigāju lietus nelija, bet, rakstot šīs rindas jau, ducina pērkons un pāri liecas varavīksnes tilts. Tas nozīmē, ka būs ražīgs rudens. Diena par pāris minūtēm kļuvusi īsāka- 17 stundas un 51 minūte. Vasara, savu augstāko punktu sasniegusi, tuvojas pilnbriedam.
Eju un priecājos par dāsno dabu mūsu Alūksnes ielās. Daba ir patiesa. Ne velti cilvēks, esot pie dabas, atgūst sirds mieru. Redzēto iemūžinu jo ir pagājis gads kopš nebiju gājusi pa ielām, kuras redzēju. Bija jāatzīstas, ka maz pazīstu tomēr Alūksni. Protams, ka mašīnu daudz, cilvēku daudz, jo Alūksne ir vieta, kura kā magnēts pievelk arī cilvēkus no ārpuses /tūristus/, velosipēdistu netrūka kā jau vasarā.
Nebija izkaltušu dārzu, jāsaka, skaisti un priecēja gatavot sākušies ķirši, vēlīnie jasmīni. Ko var vēlēties, tikai to, lai paši saudzētu un cienītu savu pilsētu. Paldies, kuri rūpējas par tīrību.
Reklāma