4.jūnijā Saeimā tika atbalstīts Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kura galvenais mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu resursu pieejamību visām Latvijas pašvaldībām. Jaunais modelis sniegs visām pašvaldībām sabalansētas iespējas nodrošināt saviem iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus – uzlabot infrastruktūru, nodrošināt sociālo palīdzību un sakārtot citas būtiskas jomas. Likumprojekts sāks darboties jau no nākamā gada 1.janvāra.
Jānis Reirs, Latvijas Republikas finanšu ministrs
Kopš Finanšu ministrija uzņēmās darbu pie jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas regulējuma, tas no tukšiem vārdiem pārtapa reālā un kvalitatīvā piedāvājumā. Tiešās diskusijās ar pašvaldību vadītājiem mēs rekordīsā laikā nonācām līdz reālam likumprojektam. Likumā noteikta kārtība, kādā turpmāk tiks veikta pašvaldību finanšu izlīdzināšana. Pašvaldības ar zemākiem ieņēmumiem tuvināsies bagātāko pašvaldību līmenim. Tāpat jaunais modelis veicinās pašvaldību ieinteresētību attīstīt saimniecisko darbību savā teritorijā un sekmēt ekonomikas izaugsmi, jo nodokļu ieņēmumu pieaugums visām pašvaldībām dos arī izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu. Jaunais modelis ir vienkāršs un caurskatāms. Tas ļaus pašvaldībām ilgtermiņā vienkāršāk plānot savas finanses. Tāpat jaunā kārtība izmainīs valsts budžeta dotācijas sadales principus – sadalīs to taisnīgi starp pašvaldībām, tuvinot tās pašvaldībai ar vislielākajiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju. Saeimas atbalsts un pozitīvais lēmums nozīmē reālus uzlabojumus pašvaldībā, uz ko tiecāmies garās un vairākkārtējās diskusijās ar visām iesaistītajām pusēm. Likuma izstrādes laikā kopā ar ministrijas kolēģiem apmeklējām 77 Latvijas pašvaldības (65 % pašvaldību). Būtiski, ka jaunās sistēmas ieviešanas gadā tiks arī nodrošināts, ka nevienai pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nesamazinās.
Astrīda Harju, Apes novada domes priekšsēdētāja
Šim jaunajam likumam arī var būt zemūdens akmeņi. Ir atrunāts nākamais gads, bet nav zināms, kāds būs aiznākamais. Protams, ka tas ir pozitīvāks nekā līdz šim. Pozitīvās izmaiņas ir tās, ka ienāk lielāka dotācija. Protams, protestē tās pašvaldības, no kurām tiks atņemts. Visu pašvaldību kopējā vēlme bija tāda, ka valsts ienāktu ar lielāku dotējamo daļu vai arī būtu lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa procents par labu pašvaldībām. Tādas bija nostādnes, un kopumā Pašvaldību savienības dome šo likuma projektu noraidīja, bet tādām teritorijām kā mēs šis likums ir labāks. Lielās pašvaldības protestēja, jo no viņām tiks paņemta lielāka artava. Princips ir tāds, ka šoreiz paņem no visiem un arī atdod atpakaļ visiem, arī turīgajām pašvaldībām. Apes novadam šis likumprojekts nāks par labu, jo pie pašvaldības atbalstītā modeļa mums nāktu klāt 10 000 eiro, bet pēc šī modeļa būs 100 000 eiro. Kopējā vēlme gan mazajām, gan lielajām pašvaldībām, kuru atbalstītu arī es, būtu lielāka procentu pārdale, taču valdībai ir daudz uzdevumu, kuri ir saistībā arī ar ģeopolitisko situāciju. Budžets tiks vairāk novirzīts gan bēgļu jautājumu risināšanai, gan citām pozīcijām. Mums ir aktuāls arī vietējās drošības jautājums, jo, piemēram, Igaunijas valsts gar savu robežu ir izpirkusi visas zemes, lai nebūtu zemju pārpirkšanas un nerastos situācija, kad nav zināms, kam pierobežā pieder zeme. Tam visam ir vajadzīgs papildu finansējums, robežas arī nav pietiekami nomarķētas. Karavīru sūtīšana misijās ir tieši saistīta ar bēgļu jautājumu, jo tā ir saistīta ar to, lai uzlabotu situāciju tajās valstīs, no kurām bēg bēgļi un lai tie tik ļoti neplūstu uz mūsu pusi.
Arturs Dukulis, Aluksnes novada domes priekšsēdētājs
Šis ir diskutējams jautājums. Ja šāds modelis tiktu pielietots šodien, tad mēs saņemtu par 2,4 % mazāk nekā iepriekš. Jaunais modelis dod skaidrību, kas būs gadus uz priekšu, ja vien, protams, to kārtējo reizi nemainīs. No jaunā modeļa ieviešanas naudas jau vairāk nekļūs – es uz to neceru. Ja nu visā valstī dzīve ies uz augšu un nodokļu iekasējumi palielinās, tad, protams, būs, bet to rādīs tikai nākotne. Šis likums vienkārši ievieš lielāku skaidrību naudas sadales principos. Ja pieturēsies pie tādiem principiem, kādi ir paredzēti, tad ir viena lieta, bet, ja eksistēs arī pārējie naudas sadales principi, nekas diži nemainīsies. Ir pieejama karte, kurā parādīts, kuras pašvaldības no šī likumprojekta būs ieguvējas un kuras būs zaudētājas. Zaudētāji esam mēs un Latgale pamatā. Jebkurš modelis savu dzīvotspēju parāda tikai tad, kad viņš ir reāli ieviests. Šis modelis neuztaisīs kādu lielu revolūciju iepriekšējā sadalē. Tās naudas ir tik, cik ir, un vieni tik un tā būs ieguvēji, bet citi zaudētāji. Nekad jau nebūs tā, ka visi būs ieguvēji. Ir jāpēta un vēl jāskatās, un es neesmu ar šo likumprojektu vēl 100 % iepazinies. Kopumā to vērtēju pozitīvi, un, ja to pielietos tā, kā ir rakstīts, būs skaidrība un gada beigās jau ar ļoti lielu varbūtību varēsim izrēķināt, cik naudas mums tiks no izlīdzināšanas fonda. Tad skatīsimies, bet, zinot, kā mums ar visām šīm lietām iet valstī, es vēl pret to visu izturos atturīgi.
