Pa Helēnas ielu vārnu bars staigā,
Vēcina spārnus un kaut ko klaigā.
Es, ziņkārīgs būdams, pieeju klāt
Par kņadas iemesliem pavaicāt.
Izrādās, man par izbrīnu lielu
Strīds bija tieši par Helēnas ielu,
Jo Helēnu taču pasaulē daudz,
Bet kurai par godu šo ielu tā sauc?
Varbūt tā bija Latvijas dejotāja,
Kas visu Eiropu sajūsmināja?
Varbūt no slavenā Rērihu nama
Un mākslas pasaulē pazīstama?
Varbūt no senās Grieķijas puses
Mums vēstures elpu atnesusi?
Ja nāktu no politiska šova,
Varētu būt Helēna Demakova.
Bet iela jau sen lepni vārdu nesa,
Pirms šī par savu esību dvesa.
Ne viena vien skaista Helēna zināma,
Bet kura pie Alūksnes leģendām minama?
Mums garām aizlaidās žagatiņa,
Bet īsto atbildi neteica viņa.
Tā vārnām un man nu pārdomām viela –
Kurai par godu un slavu šī iela?
