Uz mežu ar ragaviņām?

Konflikti ģimenēs nav nekāds retums, taču bieži vien tos atrisina paši savā starpā. Taču ir gadījumi, kad to risināšanā iesaistīta policija un lietas kārto arī caur tiesu. Viens no šādiem gadījumiem Māriņkalnā caur raidījumu “Bez tabu” izskanējis visā Latvijā. Par to saņēmām arī kādas lasītājas, kura lūdz viņas vārdu neizpaust, vēstuli. Tā rakstīta līdzībās – kā pasaka, un ir viņas skatījums uz šo situāciju.

“Pasaulē dzīvojot, nākas dzirdēt dažādus dzīves notikumus un izdarības. Dzirdēt pasaku vai īstenību, grūti aptvert. Pieņemsim, ka tā būtu pasaka, kur kādā meža būdiņā dzīvotu vientuļa māmiņa. Ja tas tā būtu, skaisti! Meža gariņi rūpētos par viņu. Bet izrādās, māmiņa dzīvo kopā ar savu ģimeni pašas mājā, diemžēl, kurā viņa nekas nav. Viņas istabiņā nav gaismas, proti, elektrības. Ne virtuvē pie plīts tiek laista. Kaut vai tējai ūdeni uzvārīt. Saprastu, ka šīs ģimenes cilvēki būtu sveši, bet vistuvākie cilvēki. Piederīgo apmātība un apstākļu neizskaidrošana noved pārējos ģimenes cilvēkus pie neaprakstāma ļaunuma sekām pret šo māmuļu. Ar vēlējumu, kaut viņa drīzāk nosprāgtu. Šausmas! Katrā apstāklī tiek nicināta. Ģimenes strīdi ir kā slimība. Brīnums, ka sabiedrība un sociālā iestāde šo ļaunumu neredz un nevar pasniegt šim “ļembastam” palīdzību, lai māmuļa varētu mierīgi un cilvēcīgi dzīvot. Varbūt šai nelaimīgajai māmuļai Dievs palīdzēs!” raksta lasītāja.