Ieliek pamatu sadarbībai Austrumu pierobežas attīstībai

atvijas austrumu pierobežas galvenie izaicinājumi ir “neprognozējamais kaimiņš” - Krievija - un ekonomiskās aktivitātes saglabāšana, šādi viedokļi izskanēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā konferencē “Austrumu pierobeža: attīstības iespējas un izaicinājumi attālajiem reģioniem”.

Pasākumā apsprieda Latvijas un Eiropas Savienības austrumu pierobežas attīstības izaicinājumus un iespējas, tai skaitā iespējamos atbalsta pasākumus ekonomikas attīstības veicināšanai, izzinot citu valstu pieredzi attālo reģionu attīstībā un uzņēmējdarbības veicināšanā. Konference ielika pamatu sadarbībai Austrumu pierobežas attīstībai ES līmenī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks norādīja, ka 2021. gada 24. februāris iezīmēja brīdi, kad pierobežas teritorijas sāka uzlūkot “ar citām acīm”. “Ideja par konferenci radās sarunā ar Norvēģijas vēstnieci, kura kādā tikšanās reizē deva ierosmi šādas konferences rīkošanai, jo arī Norvēģijai ir pierobežas zona ar Krieviju un arī Norvēģija saskaras ar īpašiem izaicinājumiem un veido savu ziemeļu robežas politiku. Mums līdzīgi jārīkojas austrumu robežā. Šajā jaunajā situācijā, kad nolaižas dzelzs priekškars un pārtrūkst tirdzniecības sakari, fiziskā preču un personu kustība, informatīvā telpa, turklāt pierobežā dzīvo miksēts etniskais sastāvs, un dominējošā valoda, kurā šīs tautības sarunājas, ir krievu, ir skaidrs, ka mums jādzīvo savādāk, nekā esam dzīvojuši līdz šim. Turklāt ar kaimiņvalstīm jādalās pieredzē par katras politiku šajā jautājumā un jāsaprot, vai un ko mēs varam darīt kopīgi,” konferences kontekstu ieskicēja M. Sprindžuks.