Onkoloģe Ārija Bertuka atzīst – šobrīd iegūt visaptverošus datus par krūts vēža saslimstību Alūksnes un Apes novados ir sarežģīti, jo liela daļa cilvēku emigrējuši uz ārvalstīm, bet palikušie reizēm deklarēti vienā dzīvesvietā, savukārt ārstējas citviet.
“Savā praksē pērn ārstēju 61 pacientu, kam vēzis atklāts 2014.gadā. No tiem 32 bija sievietes, 8 sievietēm bija tieši krūts vēzis. Katrai ceturtajai – tas nav maz. Šogad ir jau divas pacientes ar šādu diagnozi. Arī 2010.gadā bija 8 pacientes (viens ielaists gadījums), 2011.gadā – 4, 2012.gadā – 3 (viens ielaists gadījums), 2013.gadā – 5 (trīs ielaisti gadījumi).Krūts vēzis pieder pie tā saucamajām vizuālajām lokalizācijām – “ar aci” pamanāmām izmaiņām, tādēļ šeit pie ielaistiem gadījumiem pieskaitāmi gan III, gan IV stadijas audzēji. Pozitīvi, ka salīdzinoši bieži šī diagnoze tiek atklāta jau mamogrāfijas izmeklējuma laikā – uz to sievietes aicina par brīvu valsts apmaksātā skrīninga ietvaros. Pērn 3 no 8 bija tieši šādi gadījumi. Pārējos gadījumos to atklājis ginekologs, ģimenes ārsts vai sieviete pati – bumbuli krūtī var atrast, ja tikai mēģina to darīt. Bet, ja saslimstību rēķinātu uz to populācijas daļu, kas palikusi šeit, rādītāji būtu augsti,” stāsta Ā.Bertuka.
Mūsu reģiona sievietes, kurām diagnosticē krūts vēzi, ārstējas Onkoloģijas centrā Rīgā. Kaut arī krūts vēzis var piemeklēt sievieti jebkurā vecumā, tomēr tam diemžēl ir tendence kļūt “jaunākam”. “Manā praksē jaunākā krūts vēža paciente savulaik bija 19 gadus veca, turklāt vēl grūtniece, vecākā – ap 90 gadiem,” saka Ā.Bertuka.
Dominējošais saslimstībā joprojām ir ādas vēzis. “Jebkurai onkoloģiskai slimībai to veicinošie faktori ir smēķēšana, alkoholisms, neveselīgs uzturs, liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids. Arī pārmērīga sauļošanās ir īpaši liels risks saslimt ar dažādām ādas vēža formām. Krūts vēža risks lielāks ir sievietēm, kuras nav dzemdējušas, nav barojušas bērnu ar krūti, ja nav bijusi dzimumdzīve vai bijis daudz abortu, kā arī saslimšanas gadījumi ģimenes anamnēzē – krūts vēzis mātei, māsai,” saka Ā.Bertuka.
Bieži tie, kam vajag ārstēties, pie mediķa laikus pēc palīdzības nevēršas. “Informatīviem materiāliem nav liela spēka – diemžēl vislabāk “strādā” reāls vēža gadījums pagastā! Tur visi cits citu pazīst: uzzina, kļūst bail un atnāk pie ārsta,” saka Ā.Bertuka. ◆
