Balts, bet steidzīgs atnācis Ziemassvētku laiks. Vakarā svinīgi skanēs “Klusa nakts, svēta nakts”. Šķiet, ikviens šajā vakarā vēlēsies pie mājas sliekšņa nolikt visas rūpes un steigu.
Balts, bet steidzīgs atnācis Ziemassvētku laiks. Vakarā svinīgi skanēs “Klusa nakts, svēta nakts”. Šķiet, ikviens šajā vakarā vēlēsies pie mājas sliekšņa nolikt visas rūpes un steigu. Palikt klusumā un bezgalīgā mīlestībā. Un būs viens mirklis, kad sirds ietrīsēsies, lai uz brīdi apstātos laiks. Lai pietiktu laika otram no sirds novēlēt labu, lai pietiktu laika padomāt par pasaulei dāvāto prieku – mazo Jēzus bērniņu, kas jau ir cietis un miris un augšāmcēlies. Es jautāju cilvēkiem – ko viņi citiem vēl piedzīvot svētkos? Saticību un mieru, skanēja atbildes. Bet reiz es dzirdēju stāstu par kādu meitenīti, kas svētkos bija gatava atteikties no dzīvības, lai otram ļautu sadzirdēt galveno prieka vēsti: “Jums šodien pestītājs dzimis Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs.”
Kādā ticīgā ģimenē, kurā jau bijusi jauka un mīlīga meitiņa, piedzimis puisītis. Izrādījās, ka mazais bērniņš pasaulē nācis nedzirdīgs. Atnācis auksts Ziemassvētku vakars. Meitenīte vēlējusies, lai uz vakara svēto misi baznīcā dodas māmiņa ar tēti un viņu atstāj pieskatīt mazo brālīti. Tā arī noticis. Tiklīdz vecāki izgājuši no mājas, māsiņa noslīgusi uz ceļiem pie brālīša gultiņas un lūgusi: “Mīļais Dievs, man nevajag nekā. Ne manas skaistās matu cirtas, ne skaisto balsi, lai dziedātu dziesmas, kas visiem patīk. Es tikai vēlos, lai mans mazais brālītis dzirdētu skanam Ziemassvētku zvanus. Es pati tos neesmu dzirdējusi, jo pasaules troksnis to neļauj saklausīt. Tomēr ļauj manam brālītim dzirdēt to brīdi, kad baznīcas zvani visus aicinās uz Ziemassvētku dievkalpojumu. Ļauj, lai viņš sadzird to, kādēļ visi šovakar gavilē.”
Pie māsiņas pienācis balts eņģelis un jautājis: “Ko tu būtu gatava ziedot, lai brālītis dzirdētu? Ko tu varētu upurēt?” Bezgalīgā mīlestībā māsiņa solījusi atdot visu, pat savu dzīvību. “Par to labo, ko tu esi vēlējusi un lūgusi brālītim, es ļaušu viņam dzirdēt Ziemassvētku zvanus, eņģeļu balsis, es neatņemšu tev baltās, garās matu cirtas un skaisto balsi. Ja cilvēki cits citam Dēla piedzimšanas svētkos izlūgs svētību, es to liešu un liešu. Un nebūs gala manai mīlestībai,” atteicis eņģelis.
Tādēļ es šajos svētkos lūdzu, lai katrā mājā uz balti klāta galda ir rudzu maize. Lai piedod tie, kas turējuši naidu. Lai iemācās palīdzēt tie, kas savu roku nekad nav izstiepuši uz nabaga pusi. Lai spēku gūst tas, ko ilgu laiku mocījusi slimība. Lai pasmaida tas, kas katru dienu norijis sāpju asaras. Lai svētku priekā neaizmirstam tos, kas nespēj sajust Ziemassvētku burvību. Lai mēs brīnuma naktī varam dzirdēt skanam Ziemassvētku zvanus!
