Sēkla ir nākamās ražas pirmsākums un pamats. No sēklas materiāla kvalitātes atkarīgs ne tikai izsējamās sēklas daudzums, bet arī ražas lielums.
Sēkla ir nākamās ražas pirmsākums un pamats. No sēklas materiāla kvalitātes atkarīgs ne tikai izsējamās sēklas daudzums, bet arī ražas lielums. Sēklas materiāla kvalitātei visās valstīs, arī Latvijā, pievērš pastiprinātu uzmanību.
Sēklu kvalitātes kontroli nosacīti var sadalīt trijos savstarpēji saistītos posmos: lauku apskate; sēklu novērtēšana; sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos. Pirmajā posmā uz lauka pārbauda šķirnes sējumu atbilstību sēklas ieguvei. Pēc sagatavotas sēklas vidējā parauga laboratorijās Valmierā un Rīgā novērtē sēklas kvalitātes rādītāju atbilstību sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem. Ja abos posmos vērtējums ir pozitīvs, izsniedz sēklas sertifikātu. Trešajā posmā notiek sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos – Cēsu rajona Priekuļos -, lai noskaidrotu šķirnes tīrību. Ja tajā konstatēta kādas sēklu partijas neatbilstība sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām, anulē iepriekš izsniegto sēklu sertifikātu. Sēklu kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests. Sertificēt drīkst tikai Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautās šķirnes. Realizējot vai iegādājoties sēklu, tai ir jābūt sēklas sertifikātam.
Labu sēklu nākamajā paaudzē var iegūt tikai tad, ja iepriekšējās paaudzes sēkla iegūta no ražīgiem, nevis nīkulīgiem sējumiem. Šogad rajonā lauku apskatēs izvērtēti 133 hektāri labības, 2,5 hektāri ilggadīgo zālāju un 0,5 hektāri kartupeļu. Sausās vasaras ietekmē ziemāju apsēts mazāk nekā 2001.gadā, tādēļ lielāks varētu būt vasarāju sēklas pieprasījums. Valstī pārbaudītas 23 vasaras miežu šķirnes. Bāzes kategorijas sējumi audzēti 2657 hektāros – vairāk audzētā ir šķirne ‘Abava’ – 34 procenti, ‘Ansis’ – 15 procenti, Klinta’ – septiņi procenti, ‘Sencis’, ‘Balga’ – pieci procenti, ‘Linga’ – trīs procenti, ‘Rūja’ – 2,2 procenti un citas. Sertificētas sēklas audzētas 6271 hektārā – ‘Abava’ – 45 procenti, ‘Ansis’ – 14 procenti, ‘Gastiņec’ – 13 procenti, ‘Anabella’ – astoņi procenti, ‘Rasa’ – pieci procenti, ‘Henni’ – trīs procenti un citas. 2002.gadā no jauna lauku apskatēs atzītas tādas šķirnes kā ‘Wikingett’, ‘Arve’, ‘Pasadena’, ‘Idumeja’, ‘Baronesse’, ‘Druvis’ – kopā 46 hektāru platībā. Rajonā audzētas piecas šķirnes – ‘Abava’, ‘Ansis’, ‘Anabella’, ‘Rasa’ un ‘Balga’. Valstī auzu platības 2002.gadā samazinājušās, salīdzinot ar 2001.gadu. Bāzes kategorijā visvairāk reģistrētas šķirnes ‘Laima’ – 51 procents, ‘Kirovec’ – 33 procenti, ‘Līva’, ‘Belinda’ – seši procenti, ‘Smara’ (‘Māra’) – četri procenti. Rajonā atzītas tikai divas šķirnes – ‘Laima’ un ‘Selma’. Vasaras kvieši bāzes sēklas kategorijā valstī ir tikai 322 hektāros, sertificētas sēklas kategorijā – 2509 hektāros. Kopā pārbaudītas 11 šķirnes, no jauna – ‘Jasna’ un ‘Fasan’. Vislielākās platības bija ‘Munk’ – 38 procenti, ‘Vinjett’ – 29 procenti, ‘Dragon’ – 12 procenti, ‘Eta’, ‘Nandu’ – astoņi procenti, ‘Zebra’ – divi procenti un citas. Rajonā tikai šķirne ‘Eta’ bija sertificētas sēklas kategorijā. Jebkura šķirne attaisnos uz to liktās cerības tikai tad, ja būs attiecīgi sagatavota audzēšanas vide, kvalitatīva sēja un turpmākā sējumu kopšana. Plašāka informācija Valsts augu aizsardzības dienesta Vidzemes reģionālajā nodaļā 43-22963 vai žurnāla “Ražība” 10.numurā.
