Gailis, kurš modina redakciju

Kopš redakcija “dzīvo” Rūpniecības ielā, tam ir viens liels pluss. Katru rītu redakciju modina un dienas garumā ar dziesmām lutina gailis, kurš, kā izrādās, dzīvot tepat, pāri ielai, Alsviķu pagasta “Aizupītēs”. Mēs pilsētā, gailis - laukos, tieši tā, kā vajag. Jau sen plānojām šo piepilsētas dziedoni apciemot un Lieldienu gaidās nolēmām, ka nu ir īstā reize iet pāri ielai ciemos.
Ciemiņu laipni sagaidīja namamāte Gunta Grava. Gan uztraukta, vai skaļais dziedonis redakcijai netraucē, un pārsteigta, ar ko gan viņas gailis tāds īpašs, taču viesmīlīgi vedināja istabā, pastāstot par saviem diviem gaiļiem, 13 vistu saimi, dūšīgo mājas sargu Bosu un to, kā klājas “Aizupītēs”.
Viņa atzīst, ka reizēm mājputnu saime saceļ tādu tērgu, ka saimniece uztraucas, vai kaimiņi nesāks sūdzēties. “Taču šķiet, saimniecības robežas gan viņi ievēro, nezinu, kā, bet pie kaimiņiem neiet. Ja nu aizies, tad paši vainīgi, ja dabūs “pa asti” par kašņāšanos. Tāpat, cerams, neizskries arī uz ceļa, kur automašīnas brauc diezgan lielā ātrumā,” saka G. Grava, kuras namiņu no rosīgās Rīgas ielas šķir tikai eglīšu audze.
Saimniece atzīst, ka vistu saime ir izlutināta ar daudzveidīgu barību - kombinētā barība, gurķu, ķirbju sēklas, maizīte, kviešu graudi, arī kartupeļi, kas gan nav iecienītākā maltīte, olu čaumalas un daudz kas cits.
Cipas to novērtē un ir čaklas dējējas. “Visas vistiņas dēj, un nedēļas laikā varu rēķināties ar vismaz 35 olām. Jaunajām vistiņām olas nav lielas, bet tik lieli dzeltenumi! Gards biskvīts sanāk, bet nevar jau saldumus tik daudz ēst. Olas ir pašas un ģimenes iztikšanai, ja nu kādam vajag. Padalos ar kaimiņienēm, bet nemēdzu tirgot. Mana mājputnu saime ir manam priekam,” stāsta G. Grava.