“Esmu dzimusi “laimes krekliņā””

Pirms 74 gadiem 1949. gada 25. martā tālajā sāpju ceļā uz Sibīriju no Kuldīgas rajona Rendas ciema “Kaderiem” bija jādodas Švīgeru ģimenei – Annai un Fricim Švīgeriem, viņu dēliem Aivaram, Arnoldam un desmit mēnešus vecajai meitiņai Dzidrai. Sibīrijā ģimene pavadīja septiņus gadus… Tagad jau četrus gadus Dzidra Dimdāne dzīvo Alūksnē, uzticot mums savu izsūtījuma stāstu un atzīstot, ka tomēr ir dzimusi “laimes krekliņā”.

Tagad Dzidra Dimdāne dzīvo Alūksnē, tuvāk bērniem, kuri ieprecējušies Alūksnes pusē. Taču atmiņās bieži atgriežas dzimtajā Rendā, kur ģimenei bijusi saimniecība Abavas krastā - aramzeme, dārzs, pļavas, mežs, purvs un lopi – aitas, govis, cūkas, zirgi, mājputni, arī bites. “Zemi apstrādāja ar zirgu, visus darbus veica tikai paši ģimenes locekļi. Tēvs mežā bija uzkāpis uz mīnas. Viņam bija norauta kāja, bet pats sev uztaisīja koka protēzi. Darbus darīja pats un reizēm pat līda uz ceļiem, lai tos paveiktu,” stāsta Dzidra un piebilst, ka mājas atradušās “Kurzemes katlā”, ģimene atbalstījusi nacionālos partizānus – “mežiniekus”, kuri cīnījās par Latvijas nākotni.

“Pati brīnos, kā mēs to braucienu izturējām, mamma par to vēlāk neko nestāstīja, kā mūs tur lopu vagonā veda. Noteikti palīdzēja tas, ka ģimene bija liela un bijām visi kopā. Izsūtīja arī tēvabrāli un tēva māti, kura bija mana tēva mūža apgādībā. Otrs - mammai bijis daudz piena. Cik ēdamā no mājām paspēja paņemt, tas arī bija,” tagad saka Dzidra.