Alūksniešiem.lv redakcija
23. martā Alūksnes novada muzejā notika skolēnu pētnieciski radošo darbu konkurss “Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos”. Ir daudz dažādu veidu, kā mēs pētām un stāstām par pagātnes notikumiem. Viens no šiem veidiem ir ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi – skolēnu pētnieciski radošo darbu konkurss “Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos”. Tas tiek rīkots ar mērķi attīstīt skolēnos dziļāku izpratni un ieinteresētību par Latvijas vēsturi, stiprināt paaudžu vienotību, saglabāt vēsturisko atmiņu un nostiprināt neatkarīgas valsts vērtības. Svarīgi, lai atmiņas par padomju okupācijas laika notikumiem tiktu saglabātas un skolēniem veidotos izpratne un zināšanas par Otrā pasaules kara un vēlāka laika posma notikumiem.
Konkurss šo gadu laikā ir noticis sadarbībā ar Alūksnes novada Izglītības pārvaldi, Kultūras nodaļu, Alūksnes novada muzeju, vēstures skolotāju metodisko apvienību, vēstures skolotājiem, skolēniem, represētajiem un jo īpaši Alūksnes novada politiski represēto klubu “Sarma”. Par konkursa norisi kopš tā sākuma dalījās atmiņās Alūksnes novada politiski represēto vadītāja Dzidra Mazika, akcentējot, ka šo gadu laikā skolēnu un skolotāju veiktais darbs ir saglabāts un iekļauts grāmatu sērijā “Rūgtais vērmeļu kauss”.
Kājnieku skolas kapelāns virsleitnants Dāvis Sargūns savā uzrunā dalībniekiem salīdzināja Latvijas valsti ar rozi. Lai tā augtu, plauktu un krāšņi ziedētu, mums kā dārzniekiem ir jāvelta savs laiks, darbs un ticība, dažkārt nometoties tās priekšā ceļos, ziedojot savu veselību un sevi. Kapelāns dalījās savā personīgajā pieredzē, jo arī viņa ģimenē ir piedzīvotas šīs skarbās vēstures norises, tādēļ viņam katra konferences dalībnieka stāstītais bija nozīmīgs un saprotams. Savu simpātijas balvu par pētījumu Dāvis Sargūns pasniedza Ziemera pamatskolas skolniecei Žanetei Driņinai.
Par pētnieciski radošā darba pamatu autors vai autoru kolektīvs varēja izvēlēties no padomju okupācijas laikā īstenotajām represijām cietuša cilvēka stāstu. Tie ir dzīvesstāsti par cilvēkiem – Latvijas patriotiem, virsniekiem, karavīriem, aizsargiem, policistiem, skolotājiem, leģionāriem, kureliešiem, nacionālajiem partizāniem, zemniekiem u.c., kuri tika nošauti, apcietināti, izsūtīti vai kādā citā formā izcietuši pret sevi vērstas represijas. Skolēnu uzdevums bija pētnieciskā darbā apkopot izvēlētā padomju okupācijas laikā īstenotajās represijās cietušā cilvēka dzīvesstāstu un izveidot par to radošu darbu – prezentāciju, zīmējumu, video, dzejoli vai dziesmu.
Kopumā bija iesūtīti seši pētnieciskie darbi un skolēni bija sagatavojuši arī šo darbu prezentācijas. Katrs skolēna ieguldījums ir nozīmīgs. Tas ir vienlaicīgi gan ieguvums sabiedrībai, gan katrs no skolēniem guva jaunu pieredzi, papildināja savas prasmes. Dalībnieku veikums tika vērtēts, lai katrs gūtu gandarījumu par veiksmēm un ieteikumus vēl labākiem rezultātiem turpmāk. Vērtēšanas komisijas pārstāvji bija Alūksnes novada politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika, Alūksnes novada muzeja vēsturniece Zanda Pavlova un Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes Izglītības metodiķe skolu metodiskā darba un tālākizglītības jautājumos Baiba Lietapure.
Konkursā piedalījās Alūksnes novada jaunsardzes dalībniece un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 8. klases skolniece Vivita Silirova. Prezentēšanā viņai palīdzēja skolas biedrene Justīne Dreimane. Darba vadītāja Alūksnes novada Jaunsargu instruktore Inese Marķitāne. Darba nosaukums: “Dzidras Dimdānes deportācija”. Meitenes atzina, ka viens no ieguvumiem bija iespēja tikties ar cilvēku, kurš piedzīvojis represijas un dzirdēt viņa personīgo stāstījumu.
Ziemera pamatskolas 8. klases skolniece Žanete Driņina darbā “Kukurīšu ģimenes un Zaigas Ķauķes gaitas izsūtījumā Sibīrijā” pastāstīja par represijām, izmantojot gan aprakstu, gan vizuāli ilustrējot šos notikumus. Darba vadītāja: skolotāja Ira Grūbe.
Bejas pamatskolas skolēns Jānis Kristiāns Krevics bija sagatavojis muzikālu priekšnesumu, lai pastāstītu savas vecmāmiņas atmiņas par piedzīvotajām represijām padomju okupācijas laikā Abakoku ģimenē. Darba vadītājs: skolotāja Jolanta Baldiņa. Jāņa darbā rakstīts: “Es biju pārsteigts par uzzināto. Cik tuvu izsūtīšanai bija arī manas vecmāmiņas ģimene, tāpat arī nezināju faktu par iespējamo emigrāciju uz ASV. Klausoties vecmāmiņas stāstīto, baisi apzināties, cik maz trūka līdz izsūtīšanai, kā viņiem būtu tur klājies. Iztēlojoties to marta nakti, kad viņi slēpās mežā ar maziem bērniem, mēģināju iztēloties, kādas bailes cilvēki pārdzīvoja, cik maz bija drošības sajūtas. Iespējams, ka šis pārdzīvotais atstājis savu iespaidu uz cilvēkiem un tāpēc vecmāmiņai bieži ir citādāks skatījums uz dzīvi un citas vērtības, kā mūsu jaunajai paaudzei, un pret to ir jāizturas ar cieņu. Tik smagi pārdzīvojumi cilvēkā nepaliek bez pēdām, un tie ir pelnījuši cieņu. Nedrīkst aizmirst, cik ļoti mūsu senči novērtēja latviskumu un savu dzimteni, pat svešumā esot.”
Dalībnieku vidū bija skolēni no kaimiņu, Smiltenes novada. Paldies Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas skolotājai Līgai Bukovskai, kura turpina sadarbību un ar saviem skolēniem daudzus gadus piedalās šajā konkursā. 7. klases skolniece Nora Mūrniece darbā “Neraudi, kad saulīte rietēs, mēs būsim mājās! Vilku dzimtas dzīvesstāsts” pirmo reizi tik paplašināti un izzinoši pētījusi savas dzimtas vēsturi, kas ir liels devums ģimenei un vēstures notikumu atspoguļojumam. 9. klases skolniece Katrīna Zariņa darbā “Olafa Liepiņa dzīves līkloči” vizuālo materiālu papildināja ar pašas zīmētām karikatūrām. Meitenes darbos bija izmantojušas daudz izziņas avotu, tostarp pirmavotu. Lai papildinātu savu pētījumu skolotāja Līga ar Katrīnu bija devušās uz Latvijas Valsts vēstures arhīvu.
Skolotāja Iveta Mikijanska vada vēstures skolotāju metodisko apvienību un visus šos gadus ir rosinājusi vēstures skolotājus būt aktīviem – veicināt skolēnos interesi par novadpētniecību. Arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēni ik gadu atsaukušies un snieguši savu ieguldījumu stāstu izpētē un popularizēšanā. 12. klases skolniece Annija Paula Bērziņa izstrādājusi darbu “1949. gada deportāciju sekas manas ģimenes atmiņās”. Viņas veikums tika novērtēts kā viens no pētnieciskajiem darbiem, kas pēc savas struktūras un satura veidots atbilstoši akadēmisko pētījumu paraugam.
Alūksnes novada muzeja vēsturniece Zanda Pavlova akcentēja, ka pētījumos būtiski izmantot pēc iespējas vairāk dažādus avotus, tos salīdzināt ar pirmavotiem, analizēt, kas bija darīts arī šī gada skolēnu darbos. Izglītības metodiķe skolu metodiskā darba un tālākizglītības jautājumos Baiba Lietapure pateicās skolēniem par prezentācijām, kas stāstus darīja emocionālus un uzrunāja klausītājus.
Visi skolēni un skolotāji saņēma pateicības un dāvanā 5. grāmatu “Rūgtais vērmeļu kauss”, kā arī veicināšanas balvas no Alūksnes novada muzeja un Alūksnes novada pašvaldības.
Paldies Alūksnes novada Kultūras centram par sarūpētajām īpašajām balvām veiksmīgāko darbu autorēm: Norai Mūrniecei, Katrīnai Zariņai, Annijai Paulai Bērziņai un viņu skolotājām.
Paldies visiem konkursa dalībniekiem par veikumu. Mūsdienu politiskajā situācijā vēstures zināšanas ļauj mums ar lielāku izpratni vērtēt notiekošo pasaulē, saglabāt analītisku un skaidru prātu grūtās situācijās un noturēt stabilas savas vērtības.
Pēc pasākuma visi tika aicināti uz nelielu ekskursiju pa muzeju un uz muzejpedagoģisko programmu “Teatrāli – izglītojošs uzvedums ar līdzdarbošanos “Pieci likteņstāsti”, kā laikā dalībnieki tika iesaistīti piecu dažādu deportācijas notikumus piedzīvojušu personāžu likteņstāstu izzināšanā. Deportēto bērnu likteņstāstus izspēlēja muzeja darbinieki un skolēni.
Jolanta Baldiņa
Alūksnes novada muzeja
Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja
Reklāma