Sandra Apine
Redakcijā vērsās Alūksnes novada Mālupes pagasta “Annasmuižas” iedzīvotājs pensionārs Jakobs Rāphorsts un sūdzējās, ka ziemas sezonā nav pietiekami uzturēts ceļš posmā Maliena – Mālupe.
Salīdzina ar kaimiņnovadu
“Braucot pa ceļu P41, Alūksne – Liepna, ceļš aiz Malienas netiek nedz pietiekami attīrīts no sniega, nedz nokaisīts ar pretslīdes materiāliem. Tur vispār nav redzēta smilts uz ceļa. Tā beidzas uzreiz aiz Malienas. Visu ziemu ceļš ir ļoti slikts, arī šodien. Tādēļ reizēm šķiet, ka pašvaldība un atbildīgie dienesti domā, ka aiz Malienas neviens nedzīvo. Bet tur taču vēl ir Sofikalns, Mālupe, Liepna un šo pagastu iedzīvotāji… Tas nav normāli – mašīna pa ceļu slīd kā pa slidotavu, tas ir bīstami,” sašutis ir Mālupes pagasta iedzīvotājs. Viņš gan atzīst, ka ceļš Alūksne – Liepna pēc rekonstrukcijas ir nedaudz labāks, taču tas ir tikai vasaras sezonā.
Jautāts, vai viņš par šo problēmu ir sūdzējies pagastā vai ziņojis ceļu uzturētājiem, iedzīvotājs attrauc – kādēļ viņam gan būtu īpaši jālūdzas sakārtot ceļu, ja viņš par to maksā ar saviem nodokļiem. Jautāts, vai arī kaimiņi un citi mālupieši nav apmierināti ar ceļa uzturēšanas kvalitāti, Jakobs teic – kaimiņi ir latvieši, viņi ir pacietīgi, bet viņš tāds neesot.
“Saprotu, ka ir dažādas nozīmes un kategorijas ceļi, bet, kādēļ tad ceļš uz Vīksnu vienmēr ir nokaisīts? Kāpēc Balvu novadā par šāda tipa ceļiem rūpējas, bet Alūksnes novadā – nē? Turklāt Vīksnas ceļš ir meža ceļš, kur regulāri notiek mežizstrāde, taču pēc tās tiek sakopts,” retoriski jautā mālupietis.
Kā nogalināt laukus?
Nīderlandietis Jakobs, kurš jau vairākus gadus dzīvo un saimnieko Mālupes pagastā, un iepriekš ir daudz ceļojis, četrdesmit gadus strādājot lielā transportēšanas uzņēmumā, atzīst, ka spēj salīdzināt ceļu kvalitāti, un Latvijā tā neuzlabojas. Nekā iepriecinoša neesot arī uz lielceļiem, piemēram, braucot uz Rīgu. Tāpat viņš pie reizes pauž savu viedokli arī par skolu likvidēšanu laukos, kas, viņaprāt, ir pilnīgi aplams lēmums. “Kā visvienkāršāk nogalināt mazu apdzīvotu vietu? Slēdziet skolu, pastu, likvidējiet ģimenes ārsta praksi, un vieta būs nogalināta,” viņš saka. Arī slikti ceļi esot viens no iemesliem, kāpēc cilvēki negrib dzīvot laukos. “Varbūt labāk, lai skolēni var aiziet tepat, uz vietējo skolu, tas būtu drošāk, nevis stundu braukt uz pilsētu, jo ātrāk tikt skolā pa šādu ceļu nav iespējams,” viņš spriež.
Skaidro atšķirību
Alūksnes novada pagastu apvienības pārvaldes vadītājas vietniece Svetlana Prenka -Mihailova, kuras darba vieta ir Malienas pagastā un kura pārzina situāciju uz ceļa Alūksne – Liepna, atzina, ka iedzīvotājam par atšķirīgo ceļa uzturēšanu taisnība, taču tas tādēļ, ka tā atbilst attiecīgam segumam. Tas varbūt ne visiem iedzīvotājiem ir skaidrs. “No Alūksnes līdz Malienai ir asfaltbetons, tādēļ to apstrādā citādāk, nekā ceļa posmu Maliena – Liepna, kam ir dubultās virsmas apstrāde un attiecīgi cita uzturēšanas klase. Posmu no Malienas līdz Liepnai nekaisa ar smilti, bet tīra pietiekami – zinu, jo pati tur pastāvīgi braucu,” viņa skaidro.
Jautāta, vai cilvēki ir sūdzējušies par šo problēmu, amatpersona atzīst, ka par šo konkrēto posmu sūdzības nav saņemtas. Iespējams, iedzīvotāji vēršas Valsts SIA“Latvijas Valsts ceļi”. “Iedzīvotāji jau pamazām ielāgojuši un zina, kur jāzvana neiztīrītu vietējo ceļu gadījumā – sazinās ar ceļu pārraudzības un uzturēšanas darbu organizatoru vai ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzini attiecīgajā pagastā.
Kaisa tikai bīstamos posmus
Arī Valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova skaidro, ka autoceļa Alūksne – Liepna (P41) no 2,4 līdz 11,0 kilometram (Maliena) posmā ceļa segums ir asfaltbetons, bet no 11,0 līdz 33,0 kilometram – dubultā virsmas apstrāde.
“Posms Alūksne – Maliena reizēm tiek apstrādāts ar mitro sāli, kaut arī C uzturēšanas klasei tādu prasību nav. Savukārt posms Maliena – Mālupe – Liepna nav kaisāms ar mitro sāli, jo tas var veicināt dubultās virsmas kalpošanas problēmas. Tāpat posms Mālupe – Liepna atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek rievots un bīstamie posmi kaisīti ar smilts sāls maisījumu, kad tas nepieciešams. Lai veiktu šī posma rievošanu un nesabojātu segumu, kuram ir garantijas laiks, nepieciešama piebraukta sniega kārta, kas biezāka par sešiem centimetriem. Atkāpes no Ministru kabineta prasībām šī ceļa uzturēšanā šogad nav konstatētas, tādēļ ceļu uztur atbilstoši C uzturēšanas klasei,” skaidro “Latvijas Valsts ceļu” pārstāve.
Reklāma