Pēc nopietnām diskusijām Saeimā un jautrām parodijām presē jaunievēlētie Saeimas deputāti zvērēs uzticību Latvijas valstij.
Pēc nopietnām diskusijām Saeimā un jautrām parodijām presē jaunievēlētie Saeimas deputāti zvērēs uzticību Latvijas valstij. 7.Saeimas deputāti plenārsēdē 24.oktobrī pieņēma Saeimas Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz jaunievēlētajiem deputātiem pirmajā 8.Saeimas sēdē nolasīt zvērestu. Kāda parlamenta deputātu zvērināšanas prakse ir citās Eiropas valstīs?
Pēc Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra (ESIC) rīcībā esošās informācijas deputātiem zvērests nav jānodod Francijā, Vācijā, Bulgārijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Slovēnijā, bet pārējās Eiropas valstīs tas ir obligāts priekšnoteikums deputāta mandāta apstiprināšanai.
Saistībā ar deputāta zvērestu parlamentos ir novērojamas divas atšķirīgas procedūras: viena, kad deputāts iegūst mandātu vēlēšanu dienā, bet to var zaudēt, ja pirmajā sesijā nenodod zvērestu, un otra, kad deputāta pilnvaras stājas spēkā tikai pēc zvēresta nodošanas. Latvijā ir otrais variants, kad deputāts pilnvaras iegūst pēc Mandātu komisijas ziņojuma un – saskaņā ar tikko pieņemto likumu – pēc zvēresta nodošanas. Satversmē noteikts, ka “jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra pirmajā otrdienā, kad arī izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras”.
Var zaudēt mandātu
Deputāta pilnvaras var stāties spēkā vēlēšanu dienā (Čehijā “Poslanecka Snemovna” vai Senātā) vai vēlēšanu rezultātu paziņošanas dienā (Polijas Sejmā vai Senātā), bet to var zaudēt, ja deputāts atsakās zvērēt vai nodod zvērestu ar iebildumiem. Austrijā Bundesrātes vai Nacionālās rātes deputāts var zaudēt savu mandātu, ja viņš nepieņem zvērestu vai nepieņem to pienācīgā formā vai nepieņem bez iebildēm – tad to var atņemt tikai ar Konstitucionālās tiesas lēmumu.
Noteiktas tiesības deputāts iegūst pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas un pēc tam, kad viņš nodevis zvērestu vai svinīgi paziņojis uzticību Konstitūcijai. Tā tas notiek Dānijas Folketingetā, Lielbritānijas Pārstāvju un Lordu palātās, Spānijas parlamenta abās palātās, Ungārijas “Orszaggyules”, Luksemburgas parlamentā, Nīderlandes Ģenerālštatos un Slovākijas “Narodna Rada”.
Beļģijas parlamenta abās palātās mandāts stājas spēkā tikai pēc tam, kad senators vai deputāts ir nodevuši zvērestu. Īrijā zvērests jānodod tikai augšpalātas senatoriem un parlamenta priekšsēdētājam.
Arī citur zvēr
Kaimiņzemē Igaunijā deputāts nodod Sirdsapziņas zvērestu, kurā jāapliecina, ka nav bijis to zemju izlūkdienestu un slepeno dienestu darbinieks, kuri okupējuši Igauniju, un ka viņš nav piedalījies pilsoņu vajāšanā un izsūtīšanā par viņu politisko pārliecību, stāvokli sabiedrībā vai par kalpošanu Igaunijas Republikas valdībai vai aizsardzības spēkiem. Arī Lietuvas Seimā deputāts tautas pārstāvja statusu iegūst tikai pēc tam, kad viņš ir zvērējis lojalitāti valstij. Līdzīgi Nīderlandes palātās deputātiem pēc noteiktas procedūras palātas priekšā jāapsolās, ka nav darījuši neko tādu, kas neļautu likumīgi stāties pie pienākumu pildīšanas.
Teksti ir atšķirīgi
Zvēresta teksti ir atšķirīgi, kaut gan visos ietvertā pamatdoma ir – valsts interešu aizstāvēšana. Polijā zvērests sastāv no obligātās daļas, kurā jādod solījums apzinīgi pildīt pienākumus, aizstāvēt valsts suverenitāti un intereses, veicināt labklājību un ievērot likumus. To drīkst papildināt ar noslēguma teikumu: “Dievs palīdz!” Arī Slovākijā trijos teikumos zvēr uzticību valstij, aizstāvēt pilsoņu intereses un ievērot likumus.
“Mīļā Tauta, es Tev zvēru,
Kļūšu es par Dieva jēru,
Tikai reņģes ēdīšu,
Nedzeršu, ne blēdīšu!
Muļķu zemi pārveidošu
Es par Eirozemi košu,
Rūpēšos, lai dziļos laukos
Zemnieks peld kā niere taukos!
Zemi dosim ārzemniekiem,
Bet, kas gribēs saviem priekiem,
Tad tāds spītnieks – ni un ni-
Strādās mums par latvieti.
Lielas likmes lielā spēlē!
Savā zemē svešā mēlē
Es no Saeimas tribīnes
Teikšu: točno, richtig, yes!
Skatīšos uz Repšes delnu,
Baltu dēvēšu par melnu.
Alga solīda būs mums,
Jums būs algas minimums.”
Ar šādu pašironisku tekstu “Lauku Avīzes” konkursā uzstājās 7.Saeimas deputāte Anna Seile (TB/LNNK).
Tomēr 5.novembrī viņai, tāpat kā pārējiem 8.Saeimas deputātiem, būs jānolasa nopietnāks solījums. Pēc Mandātu un iesnieguma komisijas ziņojuma Saeimas locekļi alfabētiskā secībā Saeimas sēdē dos svinīgu solījumu:
“Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”
Katrs Saeimas loceklis kāps tribīnē un dos solījumu latviešu valodā, apliecinot to ar parakstu.
