Tautā tērgā par lopu mutes un nagu sērgu. Apcilājam mēs šitano jautājumu no visām pusēm.
Tautā tērgā par lopu mutes un nagu sērgu. Apcilājam mēs šitano jautājumu no visām pusēm. I par inficēšanās ceļiem, i par inkubācijas periodu. Muļķības. Nava ko tērgāt. Jāceļ krematorija. Jau pie laika. Es ieteiktu būvēt centrā. Varētu pat izvirzīt devīzi – katrā centrā pa krematorijai. Bet, kamēr vadība, kā sacīt jāsaka, mīņājas uz vietas (pie darbgalda, kas nokrauts ar direktīvām no augšas) un nevar šito jautājumu kardināli izlemt, tautai ir jārīkojas uz savu roku.
Cik nu to vellu pārnadžu palicis, jākauj nost. Necik daudz jau nava. Kur tad nu mums tās lielfermas ir redzētas? Būsim veģetārieši. Pēdējais laiks. A mežā tie pārnadži izmirs pēc dabiskās atlases principa. A, ja ne, tad palīdzēsam. Jau tagad dažs prātīgs lauku saimnieks uzsācis cīņu savā paša sētā ar to nolādēto lopu sērgu. Dedzina uz vella paraušanu. Līdz ar pērno zāli svilina nost lopbarības glabātuves – šķūņus. I kūtis ar. Dažs pārcenšas un pie vienas reizes nodedzina arī savu paša māju. Tas nekas. Kā sacīt jāsaka, svētas lietas vārdā tak!
A kā man bailes no tās sērgas. Pilnīgi nevaru ciest. Rokas mazgāju piecreiz dienā. Ausis ar. Jau jēlas palikušas. Sāku jau domāt, ka nesaslimstu no pārliekas tīrības. A mans kaimiņš Arkaša pie savas govs kūtī tagad iet baltās čībiņās un katrreiz svaigi mazgātās un gludinātās drēbēs. Ah! Pirms ieiešanas kūtī noslauka kājas trīs dezinfekcijas paklājos. Lopa fekālijas ar “zilajiem grudiņiem” nokaisa. Kā saka, lai baktērijas nevairotos. Runā gan, ka šitā jau nav trakumsērga, cilvēkam nelīp. A, kas zina, man liekas, ka jau to sērgu gaidot vien esam visi palikuši traki. Saka – pēc pieciem mēnešiem būšot skaidrība. Eh! Tikmēr tās krematorijas jāuzraun augšā. Ka es jums saku!
Te daži runā, ka vajagot lopus vakcinēt. Muļķības. Ne jau tāpēc, ka Eiropai ar nepatīk. Galvenais, ka es esmu pret. Kamdēļ izsviest naudu vējā? Labāk kausim nost tos lopus. Eiropa var, vai tad mēs ne. Ar ko esam sliktāki? Kam mums gaļa, piens, biezpiens, krējums, kefīrs, paniņas, jogurts. Pietiks ar olām. Bez tām gan nevar. Pavasaris. Putni lido, sērgu nes. It kā. He. Diversanti. Varbūt. Viņi nevar nelidot.
