Latvijā šobrīd populārās grupas “Apvedceļš” dziesmu sacerētājs un solists, bet darbadienās psihologs Jānis Krūmiņš bērnībā vēlējās kļūt par helikoptera vadītāju vai policistu.
Latvijā šobrīd populārās grupas “Apvedceļš” dziesmu sacerētājs un solists, bet darbadienās psihologs Jānis Krūmiņš bērnībā vēlējās kļūt par helikoptera vadītāju vai policistu. Tādējādi bērna gados viņš vēl sabiedrībai neizpauda savu radošo individualitāti.
Ja pieņem Jāņa teoriju par to, ka katram cilvēkam dzīvē jāuzkāpj savā Everestā, tad jāatzīst, ka viņš tagadējo esības pakāpienu sasniedzis ne vien ar talantu, bet arī ar mērķtiecību. Bez tās varēja būt citādāk.
Meklē savu identitāti
Smiltenietis Jānis neslēpj, ka savas identitātes meklējumos pusaudža gados arī klaiņoja pa ielām un sita spuldzes, līdz atrada savu īsto ceļu.
“Tas notika, kad man bija apmēram 22 gadi. Dzīvei parādījās saturs un mērķis, un es sāku studēt psiholoģiju. Līdz tam biju izmēģinājis ielu dzīvi, gāju pie dievturiem “Smilteselē”,” saka Jānis.
Izvēle par labu psiholoģijai bija šķietami nejauša. Pirms tam Jānis secināja, ka viņam neinteresē tehniskie priekšmeti, jo īsu brīdi Rīgas Tehniskajā universitātē mācījās civilo celtniecību. Tolaik Latvijas Universitātē psiholoģiju studēja brālēna draudzene. Tā Jānis ieguva priekšstatu par šo specialitāti un nolēma stāties Universitātē.
Viņš atceras, ka tolaik Psiholoģijas un pedagoģijas fakultātē budžeta grupā bijis ļoti liels konkurss – 15 pretendenti uz vienu vietu.
“Faktiski divus gadus pēc vidusskolas absolvēšanas neko nebiju darījis, tāpēc zināšanas, loģiski, bija gājušas mazumā. Taču es mērķtiecīgi vienu vasaru sēdēju verandā un izņēmu cauri vajadzīgo kursu,” stāsta Jānis.
Iestājeksāmenus viņš nokārtoja labi un iekļuva budžeta grupā. Pats secina, ka te jārunā par mērķtiecību. Ja cilvēks kaut ko ļoti grib, tad mērķi var sasniegt, sevi pārvarot. Piemēram, savulaik Jānis baidījies uzstāties publikas priekšā. “Es šīs bailes pārvarēju, un tas ir mans Everests,” viņš atzīst.
Tā nav Jāņa pirmā mīlestība
Nopietni mūzika Jāņa dzīvē ienāca vidusskolas gados, kaut gan zēnu korī viņš dziedāja jau kopš septītās klases. Smiltenes vidusskolas vecākajās klasēs mācības sākās pēcpusdienā.
“No rītiem nebija ko darīt. Māsa Līga mācījās mūzikas skolā, tāpēc mājās bija notis. Aiz gara laika sāku spēlēt klavieres, bet vēlāk, dzīvojot kopmītnēs, – ģitāru,” viņš atceras un piebilst, ka spēlēt un dziedāt mācās joprojām.
Jāņa debija mūzikā bija projekts “Krūms un eži”, ko viņš pats īpaši neslavē. “Mums bija diezgan bērnišķīgi un naivi priekšstati par estrādes mākslu. Man tas šķita ļoti amatieriski.” Toties “Apvedceļu” Jānis vērtē kā labu grupu. “Apvedceļu” šogad nominēja gada labāko grupu skaitā Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījuma “LNT Mūzikas video” noslēguma koncertā. Vienā no raidījumiem Jāņa sacerēto dziesmu “Zemenes” skatītāji atzina par labāko.
“Tu “Zemenēs” dziedi par savu pirmo mīlestību?” vaicāju Jānim. Viņš skaidro, ka dziesmu tekstus neraksta par savām personīgām izjūtām.
“Tik drosmīgs es neesmu. Šlāgermūzikai ir klišejas. Tās nosaka, par ko raksta un par ko – ne. Piemēram, šlāgerī noteikti jābūt pieminētam kādam no vārdiem “mīla”, “nakts”, “lietus”, “mākoņi” un tamlīdzīgi. Tu vispārināto priekšstatu aplūko caur savu pieredzi, un rodas rezultāts,” stāsta Jānis. Vispirms viņš komponē mūziku, tad tai pielāgo vārdus.
Jaunajā “Apvedceļa” albumā “Tā bija, tā būs”, visām 14 dziesmām, izņemot vienu, mūziku un vārdus sacerējis Jānis.
Konsultē jauniešus un bezdarbniekus
Ņemot vērā, ka “Apvedceļš” nepastāvēs mūžīgi, Jānis jau tagad sakārto savas dzīves prioritātes.
“Rakstīt dziesmas ir vienkārši. Pūles tas man nesagādā, jo spējas ir dabas dotas. Taču, piemēram, psiholoģijā, lai sevi pilnveidotu, ir vajadzīgas zināšanas un darbs. Tas man būtu interesanti, jo ir kaut kas saturīgs un paliekošs, salīdzinot ar vieglām dziesmiņām. Pieļauju arī, ka vēlāk man svarīgāks kļūs ģimeniskais stereotips, kad gribēšu pats pirti uzbūvēt un tamlīdzīgas lietas,” viņš domā.
Šobrīd Jāņa prioritāte ir pildīt saistības, kuras pats uzņēmies. Viņš strādā Valkas rajona Profesionālās karjeras izvēles centrā – konsultē cilvēkus turpmākās profesijas izvēlē. Pie viņa galvenokārt nāk darba meklētāji un jaunieši, kuru pēdējā laikā kļūst vairāk. Jānim par to ir savs skaidrojums.
“Jaunieši nāk arī tāpēc, lai man pajautātu, vai nevar mācīties spēlēt ģitāru. Taču tas ir pozitīvi.”
Vēl Jānis ir psihologs Smiltenes 1.pamatskolā un bērnu patversmē. Viņš vada Smiltenes bērnu un jauniešu interešu izglītības centra vokāli instrumentālo ansambli 2.vidusskolā.
Strādājot ar patversmes bērniem, viņš dažus audzēkņus aizvedis uz velosacensībām. Tagad kopā ar patversmes vadītāju Ļubovu Ņikiforovu cer uz sponsoru atbalstu, lai patversmes bērniem varētu nopirkt hokeja inventāru un ģitāru.
“Es pieņemu, ka bērniem daudz vairāk par vārdiem nozīmē tas, ko tu pats dari. Ja es smēķēju, es nevaru otram teikt – nesmēķē,” uzsver Jānis. Brīvajā laikā viņš spēlē basketbolu, hokeju un galda tenisu, brauc ar velosipēdu, to iesaka arī pusaudžiem.
“Ir projekts, kurā patversmes bērni sadarbosies ar Valmieras jauniešu centru “Vinda”. Varbūt kāds bērns atradīs draugu vai atklāsmi, ka dzīvot var arī citādāk, labāk,” domā Jānis.
Varbūt iepriekšējā dzīvē esmu cietis
Konsultējot bezdarbniekus, Jānis viņu pesimismu kliedē ar humoru. “Ja es sev ar āmuru iesitu pa pirkstu, tad smejos. Tāda ir mana dzīves pozīcija. Līdz šim dzīvē viss nācis samērā viegli. Mani atbalstījusi ģimene un draugi, pašam vajadzēja tikai nedaudz pakustēties un spert pirmo soli. Vai tas ir pelnīti vai nepelnīti? Varbūt par to es iepriekšējā dzīvē daudz esmu cietis un bijis pakārts,” spriež Jānis.
Viņš teic, ka vieglāk saprot citus, nekā sevi. “Vari rakstīt, ka jūtos kosmiski vientuļš, ko kompensēju ar lielu paziņu skaitu. Man nav īstu draugu, pret kuriem es būtu simtprocentīgi atklāts. Domāju, ka labākais draugs var būt tikai bērnībā un jaunībā, jo viņš ir svarīgs identitātes meklēšanā – kā cilvēks, kurš tevi atspoguļo. Vēlāk tu jau sevi esi izveidojis, un tas vairs nav tik svarīgi,” domā Jānis.
Viņš par sevi gan teic, ka vēl joprojām pasaulē atklāj daudz jauna, iepriekš nezināma. Tāpēc, būdams uz 30 gadu sliekšņa, sevi vairāk pieskaita divdesmitgadnieku paaudzei.
Šobrīd Jāņa prioritāte ir iespēju robežās pildīt saistības, kuras viņš uzņēmies.
***
Vizītkarte
Jānis Krūmiņš: dzimis 1972.gada 13.janvārī.
Horoskops: Mežāzis.
Ģimenes stāvoklis: precējies, sieva Iveta.
Izglītība: psiholoģijas bakalaurs.
Darbavieta: Valkas rajona karjeras izvēles centrs, Smiltenes 1.pamatskola un Smiltenes bērnu un jauniešu interešu izglītības centrs.
