Ikdienas dzīvē katram cilvēkam ir prioritātes, kā arī laika gaitā un uzkrātās pieredzes rezultātā izveidojušās vērtības.
Ikdienas dzīvē katram cilvēkam ir prioritātes, kā arī laika gaitā un uzkrātās pieredzes rezultātā izveidojušās vērtības. Sabiedrības slāņu tik atšķirīgo vērtību mēraukla ir tikpat raiba kā dzeņa vēders. Vieniem visu mūžu svarīgākais ir pelnīt naudu, vairojot savu materiālo labklājību, otriem izsisties uz augšu pa karjeras kāpnēm, vēl citiem dīkdienībā vadīt dienas, bez sirdsapziņas pārmetumiem to darot uz citu rēķina. Daudzi apbrīno cilvēkus, kuri prot veiksmīgi iekārtot dzīvi, atrast labu un apmaksātu darbu un būt sabiedrībā atzīti un ietekmīgi cilvēki. Vai nu to var nosaukt par veiksmi, likteni, vai arī par prasmi dzīvē cīnīties un sasniegt to, kas iecerēts. Katrs par to var spriest pēc saviem uzskatiem.
Arī negācijas un ikdienišķus sīkumus katrs pārdzīvojam pa savam. Var krist panikā par pēdējiem niekiem, droši doties tālāk, bet var arī dienām ilgi pārdzīvot un meklēt vainīgo, kāpēc noticis tieši tā un ne citādāk. Var pēkšņi piedzīvot lielu nelaimi, kas cilvēkam vienā mirklī atņem to, ko viņš ieguvis pēc ilgstoša darba un milzīgiem pūliņiem. Kāpēc tā notiek? Droši vien par to šajās dienās dziļā izmisumā un neziņā, kā tālāk dzīvot, prāto kāda zemniece Liepājas pusē, kurai pagājušajā nedēļā sadega liels siena šķūnis ar 300 tonnām siena un cieta kūts, kurā mitinājās 100 lopi. Briesmīgākais ir tas, ka šajā gadījumā vainojama ļaunprātīga dedzināšana, kuras iespējamais iemesls ir dramatisks – tuvākajā apkaimē pazīstamam, agresīvi noskaņotam dzērājam un skandālistam nav iedoti divi lati. Grūti aptvert, ka šāda cilvēka rīcība alkohola pudeles vērtībā citam spēj sagandēt dzīvi ilgākam laikam. Cietusī sieviete ar asarām acīs televīzijā atzīst, ka šādā brīdī nav cerējusi, ka svešu cilvēku atsaucība būs tik liela.
Pagājušās nedēļas nogalē sabiedrību satricinājis kāds šokējošs un necilvēcīgs gadījums – trīs nenoskaidroti vīrieši Rīgas rajonā izvarojuši jaunieti un pametuši viņu kailu mežā. Patlaban mediķi cīnās par jaunās sievietes dzīvību. Viņas kājas ir nopietni cietušas – konstatēts apsaldējums, un mediķi pieļauj maz cerību, ka kājas izdosies glābt. Brīnums, kā sieviete spējusi saviem spēkiem tikt mājās. Protams, policija veic izmeklēšanu un ierosinājusi krimināllietu, taču viennozīmīgi ir skaidrs, ko piemērot ļaundariem – viņiem vajadzētu piespriest nāves sodu.
Bet sasprindzinājumā un nervozitātē šis laiks rit partijām, jo priekšā ir atbildīgs laiks – jāsadala ar varu pildītie ministru portfeļi. Tikai pēc viena no tiem – labklājības portfeļa – nealkst neviens, jo labklājības taču valstī nav, tāpēc nebūs arī pašam ministram. Un kāpēc gan to nēsāt, ja ar citiem staigāt ir izdevīgāk, jo nauda tajos birst kā no pārpilnības raga. Trīs piemēri ikdienas realitātē – cīņa par mantu, veselību un varu, tikai prioritāte, kā parasti, katram ir sava.
