Allaž sabiedrisko notikumu virpulī

Gitu Tortuzi daudzi alūksnieši atceras vēl no tiem laikiem, kad viņa strādāja Alūksnes pastā. 70 gadu vecumā viņa beidza aktīvās darba gaitas, bet joprojām ir notikumu virpulī un 10 gadus vada Alūksnes pilsētas pensionāru biedrību “Sudrabs”.

Visu mūžu strādājusi darbu, kurā vajadzīga akurātība un precizitāte, un pati saka: “Tas man iedzimts, bet vienmēr bijis jāpastāv par sevi.” Viņas bērnība pagāja smagajos pēckara gados, kad abām kopā ar māti nācās pārdzīvot sāpīgus likteņa triecienus, jo tēvu 1949. gadā arestēja, pēc tam aizveda uz Krieviju, no kurienes viņš pēc pārdzīvotajām mokām vairs neatgriezās. Gitas dzimtās mājas ir Mālupes pagastā, bet, sākoties padomju laikiem un mainoties pagastu robežām, tās palika Malienas pagasta teritorijā. “Man ir lieli gadi. Arvien mazāk paliek cilvēku, kuri var pastāstīt par kolhozu pirmsākumiem, kad bija jāstrādā par baltu velti. Mammai maksāja trīs kapeikas par darba dienu. Viņa mēdza sacīt - vienalga, kur, tikai projām no kolhoza. Cīnījāmies, kā nu pratām,” teic Gita.
Viņa vēl aizvien atceras, kā abas ar mammu gājušas mežā zāģēt kokus malkai, kā ravējusi garās biešu vagas kolhozā, kā krāta kapeika pie kapeikas, lai varētu mācīties skolā. Vispirms tā bija Malienas septiņgadīgā skola, un mājās joprojām glabājas pateicība par teicamām sekmēm un priekšzīmīgu uzvešanos, kas saņemta 1953. gadā. Pēc tam sekoja mācības Alūksnes vidusskolā, ko absolvēja 1958. gadā. Gita nebija ne pioniere, ne komjauniete, ne arī vēlāk iestājās partijā.