Sandra Apine
“ESMU IEMĪLĒJIES ALŪKSNĒ,” atzīstas fotogrāfs Egons Lācis, kura rokraksts Latvijā kļūst arvien pieprasītāks īpaši tādēļ, ka meistars savus skaistos foto darbus prot uzburt vien ar viedtālruni, saucot sevi par mobilo fotogrāfu. Pēdējā laikā līdzās Rīgai, Jūrmalai un citām fotogēniskajām pilsētām viņa fotoobjektīvā arvien biežāk nokļūst Alūksne, kas kļuva par pamatu garākai sarunai par to, cik vienkārša vai sarežģīta patiesībā ir šī tumsas un gaismas spēle – fotogrāfija, vai jebkurš var kļūt par fotogrāfu un kuri ir mūsu pilsētas fotogēniskākie vaibsti Egona Lāča skatījumā.
Izrādās, Alūksnes puse fotogrāfam Egonam Lācim ir skolas nometnēs iepazīta vieta, šeit gūtajiem vizuālajiem iespaidiem aizķeroties divdesmit gadu garumā. “Nometne norisinājās Ziemeros, atminos braucienus arī uz Alūksni – Bībeles muzeju, baznīcu, ezeru, Pilssalu, tiltu, lietainu laiku un lēkāšanu pa peļķēm. Pat lietū Alūksne bija skaista! Ļoti gribējās atgriezties savulaik iepazītās vietās, un var teikt, ka pēdējā laikā te esmu arvien biežāk,” stāsta Egons Lācis.
Fotografēšana ar viedtālruni sākotnēji bija tikai vaļasprieks, taču nu jau viņa foto karjera mērāma 10 gadu garumā. “Pasmaidu, kad mani dēvē par fotogrāfu, jo baidos, ka tāds vārda tiešajā nozīmē nemaz neesmu. Varu pačukstēt, ka ar lielo profesionālo kameru es neprotu fotografēt vispār. Fotografēšana kļuva nopietnāka mana dzīves daļa, kad pamazām sapratu, ka izdodas pietiekami labi, lai ar to varētu arī pelnīt,” stāsta E. Lācis.
Vairāk lasi 29.decembra laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas”.
Foto: Egons Lācis
Reklāma