Latvijas Gastroenterologu asociācija pauž satraukumu, ka Latvijas iedzīvotāju vidū ik gadu palielinās to pacientu skaits, kas cieš no paaugstinātas kuņģa skābes radīto slimību (atviļņa slimības) izraisītajām komplikācijām un blakussaslimšanām.
Latvijas Gastroenterologu asociācija pauž satraukumu, ka Latvijas iedzīvotāju vidū ik gadu palielinās to pacientu skaits, kas cieš no paaugstinātas kuņģa skābes radīto slimību (atviļņa slimības) izraisītajām komplikācijām un blakussaslimšanām.
Pacientu nepietiekamās informētības dēļ šo slimību diagnostika bieži ir novēlota, bet iespējamie riski dzīvībai – par maz apzināti un novērtēti, un tāpēc jo vairāk bīstami. Jaunākie pētījumi liecina, ka šai slimībai aizvien vairāk tiek pakļauti arī ekonomiski aktīvi cilvēki, pat bez kaitīgiem uztura un dzīvesveida ieradumiem.
Fakti par Latvijas iedzīvotāju saslimstību ar paaugstinātas kuņģa skābes radītajām slimībām un to komplikācijām ir patiešām satraucoši. 2000. gadā mūsu valstī no kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimībām (arī plīsuma un asiņošanas) ir miruši 252 cilvēki. Turklāt ik gadu ar šīm kaitēm slimnīcās nonāk ap 5 000 pacientu.
“Tas ir pilnīgs pretstats attīstītajai pasaulei, kur čūlas (kā kuņģa, tā divpadsmitpirkstu zarnas) slimību izplatība strauji samazinās, un daudz cilvēkiem tās ir izārstētas pilnīgi,” secina profesors Anatolijs Danilāns, Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents.
Latvijas Gastroenterologu asociācija uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji pietiekami neizprot paaugstinātas kuņģa skābes radīto slimību izraisītās komplikācijas un riskus, tāpēc pie ārsta ierodas novēloti. Turklāt viņi galvenokārt ir dzirdējuši par čūlas slimībām, bet par kuņģa – barības vada atviļņa slimību zina tikai retais, kaut šo nepatīkamo sajūtu – dedzināšanu aiz krūšu kaula vai pakrūtē – reizumis savā dzīvē ir izjutis gandrīz ikviens. Reālā aina ir daudz nepievilcīgāka: kuņģa – barības vada atviļņa slimības simptomi ir sastopami ap 20 līdz 60 procentiem pasaules iedzīvotāju (atkarībā no valsts), turklāt 20 procenti pacientu simptomus izjūt katru dienu.
“Atviļņa slimība ir nopietna saslimšana ar visai nepatīkamām komplikācijām. Barības vada čūlas un sašaurinājums, zobu emaljas erozija, deguna blakusdobumu iekaisums, bronhīts un astmas lēkmes, bēdīgākajā gadījumā arī barības vada vēzis – tik daudzveidīgs un nopietns var būt sākotnēji tik “nevainīgās” dedzināšanas sajūtas un skābo atraugu turpinājums,” skaidro dr. Ivars Tolmanis, Latvijas Gastroenterologu asociācijas valdes loceklis, Gremošanas slimību centra “Gastro” direktors.
Pētījumos ir pierādīts, ka atviļņa slimības pacientu dzīves kvalitāte bieži vien ir zemāka nekā smagas stenokardijas (sirds slimības) slimniekiem. Šie pētījumi ir arī kliedējuši mītu, ka atviļņa slimību galvenokārt izraisa un sekmē ēšanas paradumi un dzīvesveids un ka to radikāla maiņa ir būtiskākais līdzeklis simptomu izskaušanā. Uztura un dzīvesveida maiņa gan var mazināt simptomu nopietnību, taču nespēj nodrošināt pilnīgu izārstēšanos atviļņa slimības gadījumā un ir pilnībā bezspēcīga barības vada iekaisuma gadījumā. Efektīvu rezultātu spēj nodrošināt vienīgi un tikai skābes līmeņa kontrole kuņģī ar medikamentu palīdzību.
***
Paaugstinātas kuņģa skābes radītās slimības
Paaugstinātas kuņģa skābes radītās slimības iedala divās grupās: kuņģa – barības vada atviļņa slimība un peptiskās (kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas) čūlas slimības.
Ir zinātniski pierādīts, ka peptiskās čūlas slimību galvenais ierosinātājs ir baktērija (Helicobacter pylori), tādēļ šo slimību izārstēšana ir iespējama, tikai izskaužot baktēriju. Diemžēl precīzu datu nav, bet Latvijā pieaugušo iedzīvotāju inficētība ar šo baktēriju ir liela.
Peptiskās čūlas slimību iespējamās komplikācijas: čūlas asiņošana, plīsums, malignizācija (ļaundabīga audzēja rašanās). Latvijā ar čūlas slimībām pie ārsta vēršas novēloti – nereti uzreiz nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Atviļņa slimība rodas, ja kuņģi un barības vadu savienojošais vārstulis, kas nodrošina barības nokļūšanu kuņģī un pasargā barības vadu no kuņģa skābes, pilnībā neslēdzas. Rezultātā erozīvā kuņģa skābe ieplūst barības vadā.
Šī slimība rada ne tikai mokošu diskomforta sajūtu, ja tā netiek adekvāti ārstēta, tā var progresēt un veicināt barības vada čūlu (ezofagīta) izveidi. Apmēram 10 līdz 15 procentiem pacientu izveidojas Bareta barības vads (barības vada sašaurinājums gļotādas sabiezējuma un sacietējuma rezultātā). Pēdējā laikā ir zinātniski secināts, ka daļai pacientu komplikācija var būt arī barības vada vēzis.
Cilvēki, kas sasirguši ar atviļņa slimību, nereti jūt dedzināšanu pēc ēdienreizēm, ir spiesti izvairīties no atsevišķiem pārtikas produktiem, dedzināšanas dēļ nespēj pilnvērtīgi dzīvot un naktīs labi gulēt, ir kopumā noguruši un ar sliktu pašsajūtu. Rezultātā pazeminās viņu darbaspējas, fiziskā un sociālā aktivitāte.
Kuņģa – barības vada atviļņa slimība, tas ir, paaugstināta kuņģa skābe, var negatīvi iespaidot arī zobu emaljas struktūru, palielinot kariesa iespējamību. Klīniskie pētījumi rāda, ka zobu veselība pasliktinās no 20 līdz 50 procentiem pacientu, kas sirgst ar atviļņa slimību.
Bieža atkrēpošana, krākšana naktīs, aizsmakums (īpaši no rītiem) un slikta elpa var būt saistīta ar paaugstinātas kuņģa skābes negatīvo ietekmi ārpus barības vada, (balsenē, deguna blakusdobumos). Tātad paaugstināta kuņģa skābe var provocēt deguna blakusdobumu iekaisumu, bronhītu un astmas lēkmes. Turklāt pacientiem ar šīm ausu/ deguna/ kakla komplikācijām ne vienmēr ir novērojami “klasiskie” atviļņa slimības simptomi – dedzināšana aiz krūšu kaula, rīšanas grūtības un skābas atraugas.
Uztura un ēšanas režīma faktori, protams, ir cieši saistīti ar kuņģa – barības vada atviļņa slimību: dedzināšanu, skābes garšu mutē un kuņģa sāpēm. Tas nozīmē, ka atsevišķiem cilvēkiem atviļņa slimību tomēr var provocēt uzturs un dzīvesveids, piemēram, smēķēšana, kofeīns, šokolāde, trekni ēdieni, pārēšanās, kā arī daži medikamenti. Šādos gadījumos viņiem jāpārvērtē savs uzturs un dzīvesveids, jāievēro lielāka mērenība vai pavisam jādara gals kaitīgajiem ieradumiem, kā arī jāuzsāk savlaicīga terapija.
Klīniskie pētījumi pierāda, ka protonu sūkņu inhibitori ir visefektīvākie kuņģa – barības vada atviļņa slimības terapijas līdzekļi. Protonu sūkņa inhibitori nodrošina kuņģa skābes sekrēcijas efektīvu kontroli, tādējādi veiksmīgi un ātri novēršot kā dedzināšanas, tā arī citus atviļņa slimības simptomus un atjauno normālu dzīves kvalitāti.
Protonu sūkņu inhibitori ir viela, kas samazina kuņģa skābes ražošanu īpašā kuņģa šūnā no iekšpuses. Iepriekšējā medikamentu paaudze – H2 blokatori – nobloķēja receptorus uz šūnas virsmas, bet vēl vecākie medikamenti tikai neitralizēja paaugstināto skābi.
Firma “AstraZeneca”, kas devusi ieguldījumu pasaulē gastroenteroloģijā, savulaik radīja pirmo protonu sūkņu inhibitoru – “Losec®”. Tagad “AstraZeneca” piedāvā jaunu terapijas iespēju – medikamentu “Nexium®”, kas apvieno sevī terapeitisko efektivitāti un lielisku panesamību.
